Līgums ir visplašāk izmantotais saistību nodibināšanas veids. Dažādas tiesību sistēmas un atšķirības tajās ietekmē līguma saturu, formu un struktūru. Praksē pārsvarā tas visvairāk skar divas tiesību sistēmas, kurām starptautiskajā arēnā tiek veltīta īpaša loma, proti, civiltiesības (civil law)1 un vispārīgās tiesības (common law).2 Atšķirības dažādās tiesību sistēmās ietekmē arī līguma valodu un lietoto terminoloģiju, tāpēc līguma izstrādē svarīga loma ir piešķirama arī lingvistiskajiem aspektiem. Šajā publikācijā autore vispārīgi apskatīs tikai dažus juridiskos un lingvistiskos aspektus, kas var ietekmēt līguma saturu vispārīgo tiesību (anglosakšu) un civiltiesību (romāņu-ģermāņu) sistēmās. Pirms pievērsties šiem aspektiem, svarīgi vismaz īsumā apskatīt jēdzienu "civiltiesības" (civil law) un "vispārīgās tiesības" (common law) nozīmi un pamatizpratni.
Jēdzienu "civiltiesības" un "anglosakšu tiesību sistēma"3 salīdzinājums
Apskatot terminu "civiltiesības" un "anglosakšu tiesību sistēma" nozīmes, jāuzsver, ka pastāv vairākas šo terminu definīcijas un dažādas nozīmes. Kā norāda International Network to Promote the Rule of Law (INPROL, Starptautiskais tīkls likuma varas veicināšanai), terminam "civiltiesības" ir divas vispārējas nozīmes – šaurāka un plašāka nozīme. Civiltiesību šaurā nozīme apzīmē tiesības, kas ir saistītas ar civilkodeksu. Plašākā civiltiesību nozīme ir saistīta ar juridiskajām sistēmām, kuru pamatā ir kodeksi pretstatā anglosakšu tiesību sistēmai. Termins "tiesības" vārdā "civiltiesības" attiecas uz tiesību sistēmu, kuras saknes rodamas Romas impērijā.4 Tātad civiltiesību izcelsmes avots ir romiešu tiesības, kuras apkopojis Justiniāns – Corpus Iuris Civilis. Civiltiesību galvenā īpašība ir tāda, ka tās ir sakārtotas civilkodeksos, kas raksturojami kā plaša spektra sistemātiski, autoritatīvi un normatīvi akti, iedvešot reformu garu un iezīmējot visas nācijas tiesiskās pastāvēšanas jaunu sākumu.5
Attiecībā uz anglosakšu tiesībām Barbara Beveridža (Barbara Beveridge) ir norādījusi: "Tāpat kā terminam "civiltiesības", arī terminam "anglosakšu tiesības" ir vairākas atšķirīgas nozīmes: tās var būt tiesību sistēma, kas tiek izmantota angliski runājošās valstīs vai bijušajās kolonijās, tās var būt tiesības, kas pārmantotas no vispārējām tiesām (common law courts) pretēji objektivitātes (taisnīguma) tiesām (courts of equity), termins tiek izmantots arī ar nozīmi "tiesu prakse" (case law), proti, tiesnešu radītie likumi pretēji likumdevēja izdotajiem tiesību aktiem."6
Sekojot pirmajai no B. Beveridžas minētajām nozīmēm, anglosakšu tiesības radās Anglijā ap 11. gadsimtu, un vēlāk tās pieņēma ASV, Kanāda, Austrālija, Jaunzēlande un citas britu nācijas sadraudzības valstis. Viena no visizteiktākajām atšķirībām starp civiltiesību un anglosakšu tiesību sistēmām ir kodificētās tiesību sistēmas esamība civiltiesībās, turpretī anglosakšu tiesības netiek radītas likumdošanas procesā, to pamatā ir tiesu prakse.
Lai lasītu šo rakstu tālāk, Tev jābūt žurnāla abonentam.
Esošos abonentus lūdzam autorizēties:
Ja vēl neesi abonents, aicinām pievienoties lasītāju pulkam.
Iegūsi tūlītēju piekļuvi digitālajam saturam!
Mēnesī - tikai 9,99 eiro; vēl izdevīgāks - gada abonements. Piedāvājam trīs abonementu veidus!
Abonentu ieguvumi:
|
Žurnāls tiesiskai domai un praksei | |
|
Lasītāju serviss: abonenti@lv.lv
Informatīvais tālrunis 67311161
darbadienāsno 9:00-17:00 |
||
| Abonēšana | Par "Jurista Vārdu" | |
| Žurnāli | Redakcija | |
| Reklāma | Autoriem | |
| Darba sludinājumi | Lietošanas noteikumi | |
| Redakcija: juristavards@lv.lv | Grāmatas |
Autortiesības Kontakti |
|
Ikvienam ir tiesības zināt savas tiesības
/Latvijas Republikas Satversmes 90. pants/ |
© VSIA "Latvijas Vēstnesis" | |
Eseja „Jurista Vārda” Domnīcā – brīvas formas, apjomā un tēmā neierobežotas pārdomas, kas vērstas tiesiskas domas un prakses attīstības virzienā.
Tā ir iespēja piedalīties juristavards.lv satura veidošanā, rosinot diskusiju par redzēto, dzirdēto vai domās apcerēto.
