Cienījamais, Cera kungs. Atļaušos piebilst, ka ir nekorekti atsaukties uz Edvīna Danovska rakstu, sakot, ka visas valsts dienestā dienošās amatpersonas ir uzskatāmas par amatpersonām.

Pirmkārt, Edvīna Danovska rakstā ir teikts, ka "visas APL 1. pantā minētās amatpersonas ir uzskatāmas par valsts dienestā dienošiem" Ir būtiska atšķirība starp amatpersonu Krimināllikuma, Administratīvā procesa likuma, likuma "Par interešu konflikta novēršanu valsts amatpersonu darbībā" vai vēl kāda cita likuma izpratnē.

Otrkārt, tas, ka maksātnespējas administratori tiek pielīdzināti valsts amatpersonām likuma "Par interešu konflikta novēršanu valsts amatpersonu darbībā" nenozīmē, ka pēkšņi maksātnespējas administratori ir uzskatāmi par valsts dienestā dienošiem. Arī pašvaldību domes deputāti ir valsts amatpersonas Interešu konflikta novēršanas likuma izpratnē, bet tas nepadara viņus pēkņi par valsts dienestā (civildienestā) dienošiem.

Treškārt, maksātnespējas administratoru darbības lielākoties ir publisko tiesību, nevis privāto tiesību jomā. Šobrīd valdošajā doktrīnā izplatītākā un par pareizāko uzskatītā privāto-publisko tiesību nošķiršanas teorija "Subjektu moficiētā teorija" prasa, lai konstatētu, ka konkrētās tiesiskās attiecības ir ar publiski tiesisku raksturu, konstatēt, ka kādai personai (plašākā nozīmē) ir piešķirtas tik eksluzīvas tiesības, kā nevienam citam subjektam. Piemēram, pašvaldības tiesības izmantot pirmipirkuma tiesības savu funkciju nodrošināšanai ir ar publiski tiesisku raksturu. Piemēram, aksātnespējas administratora tiesības noraidīt kreditora pieteikto prasījumu maksātnespējas procesā ir eksluzīvas tiesības, un kā tādas nav piešķirtas NEVIENAI CITAI PERSONAI, KĀ TIKAI ADMINISTRATORIEM, un ar šādām tiesībām varētu tikai turpināt. Līdz ar to nav pareizi teikt, ka maksātnespējas administratori veic privātiesiskas funkcijas.