25. Novembris 2014 /NR. 46 (848)
Skaidrojumi. Viedokļi
“Nolikto atslēgu” ilūzija
7
Mg.iur., Bac.oec.
Rolands Neilands
AS “Reverta” Vadības juridiskā atbalsta un restrukturizācijas daļas vadītājs, Maksātnespējas likuma grozījumu darba grupas dalībnieks

2013. gada jūlijā žurnālā "Kapitāls" tika publicēta intervija "Maksātnespējas pasludināšana – durvis uz Alises Brīnumzemi"1 ar šī raksta autoru. Intervijā autors ar Alises Brīnumzemi salīdzināja visus tos ačgārnos notikumus, kas norisinās maksātnespējas procesos, kuros notiek cīņa par vērtīgiem maksātnespējīgo uzņēmumu aktīviem. Tiek veidoti fiktīvi kreditori, kas kontrolē maksātnespējas procesus; caur tiesiskās aizsardzības procesiem tiek panākta fiktīvajiem kreditoriem lojālu administratoru ielikšana procesos, vēlāk pārejot maksātnespējas procesos; netiek atzīti pamatoti kreditoru prasījumi, un notiek daudzas citas dīvainības, kuras iespējamas tikai tiešām tiesiski ačgārnā brīnumzemē. Ar skumjām jāsecina, ka šī tiesiski ačgārnā brīnumzeme nav vis kāda pasaku vai romānu uzburta, bet ir mūsu pašu valsts, kurā viss minētais vēl joprojām notiek, neskatoties uz masu informācijas līdzekļos izskanējušajiem skaļajiem gadījumiem.

šis raksts ir maksas saturs
TEV IR PAROLE
E-ŽURNĀLS
e-pasta adrese
parole
atcerēties mani
Pirkt vai atvērt ar kodu
vai
autorizējies, ja žurnāls jau tavs
ABONĒ 2019.GADAM!
Trīs iespējas Tavai izvēlei: žurnāls, e-žurnāls un komplekts!
7 KOMENTĀRI
TAVA ATBILDE :
VĀRDS
3000
IENĀKT:
PIEVIENOT
KOMENTĒŠANAS NOTEIKUMI
za
27. Novembris 2014 / 11:34
12
ATBILDĒT
Var piekrist, ka grozījumi labāk iederētos PTAL vai kādā citā NA, nevis MN likumā, bet autora argumentācija ne ar ko neatšķiras (kāds pārsteigums) no banku publiski paustā viedokļa savu interešu lobēšanai. Tādēļ, lai kā autors censtos vilku pārģērbt jēra ādā, par neatkarīgu un objektīvu rakstu nevar nosaukt. Tā vietā, lai ar skaitļiem un faktiem aplūkotu, cik šobrīd Latvijā ir reāla un iespējama atlikušās kredīta summas piedziņa pēc ķīlas atsavināšanas (cik man zināms, tuva nullei, kas pierāda jau šobrīd faktiski pastāvošo nolikto atslēgu principu), autors stāsta, cik slikti ir mainīt civiltiesību pamatus. Ar šādu izpratni par tiesībām mēs joprojām dzīvotu viduslaikos - kad visi līgumi ir absolūti.. ir jāanalizē problēma pēc būtības, nevis jāstāsta, kā ASV kreditēšanas sistēma izveidota. Protams, paldies par to, bet tas nav arguments nolikto atslēgu neieviešanai, jo mēs varam aizgūt idejas, bet to realizācija ir pielāgojama Latvijas apstākļiem. Svarīgāk ir saprast, kāds ir „sausais atlikums” no nolikto atslēgu ieviešanas- cik cilvēkus varētu atgriezt ekonomiskajā apritē, nevis dzīvojot no aplokšņu algām, kāda būtu reālā kreditēšanas pasliktināšanās u.tml. šo izsverot arī būtu diskutējams nolikto atslēgu princips, nevis kaut ko mākoņos filozofējot par ASV ekonomikas vēsturi
Man drīzāk interesē, kad Konkurences padome varētu sākt pārbaudīt iespējamo vienošanos kredīta pirmās iemaksas paaugstināšanā un aiziešanā no valsts atbalsta programmas pirmajam mājoklim, ko vairākas bankas vienprātīgi pēc grozījumu veikšanas esot izdarījušas.. izskatās, ka bankas rīkojas pretēji jebkādai tirgus loģikai – nevis vērtē individuālā kredītņēmēja un īpašuma risku (īpaši par pirmo iemaksu), bet brutāli paceļ iemaksas apmēru visiem potenciālajiem kredītņēmējiem
Sīpols
27. Novembris 2014 / 09:23
4
ATBILDĒT
Labs raksts. Tikai Jurista vārdu nelasa lielākā daļa Latvijas vēlētāju, līdz ar to deputātu ''mākslas darbu'' rezultātu neuzzinās uzreiz, bet uzzinās pēc pāris mēnešiem vai pat gadiem negatīvu seku rezultātā. Kā ierasts juristi shēmotāji izmantos likuma trūkumus, tiesas, piemērojot savā ‘’izpratnē’’, izliksies, ka viss kārtībā, deputāti pazākās viens otru un bijušos, sāks ‘’uzlabot’’ atkal likumu un .. kaut kā neticas, ka sistēmiski kaut kas mainīsies uz labo pusi :(
Seskis
26. Novembris 2014 / 09:32
6
ATBILDĒT
Deputātiem ir ļoti vājas zināšanas par Latvijas civiltiesību sistēmu, nemaz nerunājot par tik specifisku jomu kā ASV kreditēšanas sistēma, kas ir pilnīgi atšķirīga no Latvijas kreditēšanas sistēmas pašos pamatu pamatos (Autora secinājums).
Jāpiekrīt, ka deputātiem ir vājas zināšanas civiltiesībās, ASV un ne tikai ASV kreditēšanas sistēmās, tiesību teorijā un juridiskajās metodēs, tomēr ir teicams izdzīvošanas instinkts.
Tā kā Latvijas Valsts ir demokrātiska Republika, bet demokrātija ir vairākuma diktāts, gadījumos, kad pilsoņu vairākums kļūst par debitoriem, saprotams, ka parādnieki pieņems politisku lēmumu atbrīvoties no saistībām. Un ne jau likumdevējam sāp galva par to, kā politisks lēmums iekļausies tiesību sistēmā, tur galva sāpēs tiesību piemērotājam.
Tiesībām nav obligāti jābūt taisnīgām (summa ius summa iniuria est), likumdevējam dažreiz labpatīkas mest kauliņus un vērot, kas notiks tiesās, kad procesa dalībnieki ar izsistiem zobiem steigs lāpīt likuma robus, ņemot vērā apstākli, ka tiesību piemērotajam atšķirībā no likumdevēja ir pienākums taisnīgi piemērot arī netaisnīgas tiesības, un šajā gadījumā Autora raksts var lieliski noderēt.
RĀDĪT VĒL KOMENTĀRUS / 4
VĒL ŠAJĀ ŽURNĀLĀ
25. Novembris 2014 /NR. 46 (848)
Preambula: Satversmes metamorfozes
21
LASĪT E-ŽURNĀLU: Nr. 46 (848)
VĒL ŠAJĀ NOZARĒ
VĒL ŠAJĀ RUBRIKĀ
TIESĪBU PRAKSE
Šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes. Turpinot lietot šo vietni, jūs piekrītat sīkdatņu izmantošanai. Uzzināt vairāk.
komentēt
Nepatīk / neieteikt
4
Pievienot rakstu mapē
Pievienot citātu mapei
Pievienot piezīmi rakstam
Drukāt
ienākt ar
JURISTA VĀRDS
Abonentiem! Ieiet šeit
GOOGLE
DRAUGIEM.LV
reģistrēties
autorizēties