1. Aprīlis 2014 /NR. 13 (815)
Skaidrojumi. Viedokļi
Zirneklis, skudra, bite un citi: skats uz dažādiem juristu tipiem
16

2013. gada 3. decembrī iznāca žurnāla "Jurista Vārds" astoņsimtais numurs. Uz globālo norišu un problēmu fona šī ziņa varbūt var likties nenozīmīga, taču īstenībā tā ir ļoti svarīga: tas nozīmē, ka atjaunotā Latvijas valsts pastāv pietiekami ilgi un tās tiesību sistēma darbojas pietiekami stabili, lai tās juridiskais nedēļraksts varētu nosvinēt savu astoņsimto laidienu. Tagad autors ar nepacietību gaida dienu, kad klajā nāks "Jurista Vārda" tūkstošais numurs.

1935. gada 18. novembrī, jaunuzcelto Brīvības pieminekli atklājot, Valsts prezidents Alberts Kviesis iesaucās: "Novēlu tam tik ilgu mūžu, cik ilgi vien saule pār zemi spīdēs!" Protams, Brīvības piemineklis ir svarīgākais, lielākais un redzamākais latviešu tautas valstiskuma simbols, taču ir arī daudzi citi – mazāki, ne tik labi saredzami, bet tik un tā svarīgi. Un "Jurista Vārds", līdz astoņsimtajam numuram nobriedis, neapšaubāmi ir viens no šādiem simboliem. Tādēļ autors ar lielu prieku attiecina prezidenta Kvieša skaistos vēlējuma vārdus arī uz mūsu juridisko nedēļrakstu.

Lai tagad konsekventi izlasītu visus rakstus, kas ir publicēti šajos astoņsimt numuros, būtu nepieciešams pārāk ilgs laiks. Šā raksta autors – acīmredzot tāpat kā lasītāju absolūtais vairākums – mēdz lasīt tikai tās publikācijas, kuru temats viņu īpaši interesē. Un, tā kā cilvēka prāts pēc savas dabas tiecas visu kategorizēt, arī autoram reiz ienāca prātā doma kaut kā vispārēji klasificēt visus izlasītos rakstus – nē, ne jau pēc temata vai garuma (tas būtu pārāk banāli), bet, piemēram, pēc autora domāšanas un spriešanas veida jeb, teiksim tā, pēc intelektuālajām manierēm. Pastāv taču dažādi stili slēpošanā, paukošanā, kaklasaites mezgla siešanā u.tml., un tāpat ir dažādi stili juridiskajā domāšanā un juridisko publikāciju rakstīšanā. Otrais iespējamais klasifikācijas kritērijs varētu būt formālais autoru izteiksmes stils un saprotamība lasītājiem. Šeit īpaša uzmanība pievēršama samēram starp autora izteikto (t.i., dažādiem vārdiem, vārdkopām un teikumiem) un viņa reāli pateikto (t.i., konkrētajām atziņām, kas galu galā nonāk pie lasītāja).

Ja nu mēs gribam pamēģināt spert pirmos soļus šādas klasifikācijas virzienā, tad nav jēgas aprobežoties ar "Jurista Vārda" publikācijām. Nav taču tādas atsevišķas, stingri nodalītas profesijas – "tieslietu rakstnieks" vai "tieslietu publicists". Dažādu juridisko publikāciju autori ikdienā nodarbojas ar konkrētām, praktiskām lietām: iztiesā lietas; uztur publisko apsūdzību; aizstāv un pārstāv tiesā lietas dalībniekus; lasa studentiem lekcijas; sastāda starptautisko līgumu, privāto komerclīgumu un pašvaldību dokumentu projektus; konsultē iedzīvotājus tieslietu jautājumos; izvērtē preču zīmes; cīnās ar ceļu policijas patvaļu… bet daži pat sēž Saeimā un valdībā un pieņem likumus un noteikumus! Līdz ar to viss, ko autors tūlīt uzrakstīs, attiecas uz juristiem vispār un uz viņu profesionālo darbību kopumā. Turklāt šeit runa nav tikai par latviešu juristiem: pēc autora novērojumiem, viss turpmāk sacītais ir vienlīdz labi attiecināms uz jebkuru citu pasaules valsti.

Un vēl viena, pēdējā piebilde: cik šis apcerējums ir ņemams nopietni, to autors atstāj katra lasītāja personīgai izvērtēšanai.

 

I. Brūnaļa, Raibaļa un Aristotelis

Sāksim šo apcerējumu no tālienes. Vai jūs, mīļo lasītāj, esat redzējis slavenā renesanses dižgara Rafaēla fresku "Atēnu skola"? Ja nē, tad noteikti to aplūkojiet! Lai to izdarītu, jums nav jābrauc uz Romu un jāmēģina iekļūt Vatikāna Apustuliskajā pilī, kur šī freska atrodas; jūs varat tikpat labi sameklēt tās attēlu kādā ilustrētā mākslas grāmatā vai – vēl ātrāk un vieglāk – interneta plašumos.

ABONĒ 2024.GADAM!
Trīs iespējas Tavai izvēlei: mazais, vidējais un lielais abonements!
16 KOMENTĀRI
TAVA ATBILDE :
VĀRDS
3000
IENĀKT:
KOMENTĒŠANAS NOTEIKUMI
Tarantuls
4. Aprīlis 2014 / 21:57
1
ATBILDĒT
Atzīstu, ka esmu "zirneklis" un lepojos ar to! Darba man ir tik daudz, ka nav laika vērpt teorētiskus spriedelējumus un brīvdienās urbt vecus tiesību zinātnieku foliantus. Kādu rakstu savā jomā izlasu, ja attiecas uz līdzīgu kategoriju lietām, un ar to man pilnīgi pietiek. Bet ja praksē sastopos ar "skudrām" vai "bitēm", kurām gadījies būt pretējā pusē, tad no viņām pāri paliek tikai kājiņas un antenas.
Seskis
3. Aprīlis 2014 / 13:47
0
ATBILDĒT
Attiecībā uz juristu veidiem, ir bijis tas gods sastapties ar juristu - ķirmi, tas ir jurists, kurš ir sevišķi centīgs, iedzīvojas kāda teorētiķa izveidotajā hipotēzē un čakli urbjas, līdz izpētes objekts sabirst smalkos putekļos, nu gluži kā arheologs, kas iznīcina arheoloģijas pieminekli izzinot to.
Kādu laiku biju domājis, ka izzudis ir "jurista - gliemenes" pasugas tips, tomēr pirms pāris dienām satiku spilgtu šīs pasugas īpatni. Juristu - gliemeni var definēt - persona, kas pazīst personu A, kas ir pietuvināta personai B. Tūlīt paskaidrošu - persona B ir tiesiskuma alfa un omega, kā stāv rakstīts: "kura kājas mazgā un ar saviem matiem žāvē skaistākās advokātes, kuru ieraugot, notāri krīt zemē uz vaiga, bet tiesneši ieraugot dreb bailēs kā apšu lapas".
Jurista - gliemenes ideju auditorija parasti ir jaunāko kursu studenti, kas peld nezināmajā zināšanu jūrā, ierauga skaistu gliemežnīcu, meklē tajā pērli, bet gliemežnīca saspiež vākus kopā un students pārnestā nozīmē nespēj atbrīvoties un noslīkst.
Jurista - gliemenes teorētisko bāzi veido atziņa, ka visu tiesību sistēmu vada, organizē un personificē persona B, kuras ikviens vārds ir zelta vērtē, un jaunajiem juristiem ir iespējas izvirzīties ārpus konkurences, ja viņi uzzinās personas B atziņas. Lai piekļūtu personas B atziņu spožumam, jāizdara sīki pakalpojumi, piemēram, jānoskuj mati, jānoziež galva ar zābaksmēru un jāiet citas personas vietā uz Valsts valodas eksāmenu, jākļūst par fiktīva uzņēmuma valdes locekli vai ar lauznīti daudzdzīvokļu mājā uzlauztu vairāku dzīvokļu durvis, lai pārbaudītu, vai atbilstoši namu pārvaldes datiem dzīvokļi ir tukši un tos varētu izīrēt naiviem īrniekiem.
Katrā gadījumā tiek solīts, ka persona B "piesegs", tomēr visbiežāk jaunā jurista karjera beidzas Aspazijas bulvāra siltajos pagrabos vai prokurora kabinetā, vai arī tā tiek turpināta "kaktu jurista" ampluā.
Protams, arī "kaktu juristi" var sasniegt juridiskās domas virsotnes, tomēr būtībā viņi neaizsargāti, jo darbojas ēnās, tāpēc kļūst par jurista - skolopendras upuriem, kurš apvieno skorpiona un vaboles - kaprača labākās īpašības. Jurists - skolopendra labi jūtas tiesās, jo tur ik dienas tiek iesniegti vērā ņemami juridiskās domas paraugi. Minētā īpatņa taktika ir idejas autora iznīcināšana, lai nesodīti piesavinātos vērtīgu teorētisko bāzi. Pavisam nesen kāds likteņa vajāts "kaktu jurists" vērsās tiesā par morālā kaitējuma atlīdzinājumu, kas nodarīts ieslodzījuma vietā. Tiesas sastāvā esošais jurists - skolopendra, lai piesavinātos klienta vērtīgo izstrādāto teorijas bāzi, apzinoties klienta slikto veselības stāvokli, taisīja kabvēlīgu spriedumu. Ieraugot morālā kaitējuma atlīdzinājuma ciparu, klientu ķēra infarkts. Slimnīcā viņš atģidājās, bet saņēma labvēlīgu papildspriedumu, kas nabaga "kaktu juristu" piebeidza.
Tāda, lūk, ir skarbā izdzīvošanas cīņa juridisko ideju lauciņā!
Ilona
3. Aprīlis 2014 / 00:29
0
ATBILDĒT
Bet neviens tā arī nav pacenties atbildēt uz J.R. uzdoto jautājumu: "kāda veida juristus veido jeb ražo pašreizējās juridiskās augstskolas Latvijā? Kas tad galu galā ir katra konkrētā augstskola: bišu strops, skudru pūznis vai zirnekļa tīkls?"
Kas ir LU JF?
RĀDĪT VĒL KOMENTĀRUS / 13
komentēt
Pievienot rakstu mapē
Pievienot citātu mapei
Pievienot piezīmi rakstam
Drukāt
ienākt ar
JURISTA VĀRDS
Abonentiem! Ieiet šeit
GOOGLE
DRAUGIEM.LV
reģistrēties
autorizēties