17. Decembris 2013 /NR. 51 (802)
Juristu likteņi
Kārlis Dišlers. Tiesību zinātnieka dzīves gaita
Dace Kokareviča
“Latvijas Avīzes” žurnāliste, speciāli “Jurista Vārdam”  

...Ir 2013. gada 20. jūlijs, jau pagājuši 58 gadi un desmit mēneši kopš mana vectēva Kārļa Dišlera aiziešanas mūžībā 1954. gada 18. septembrī, un tikai tagad uz Sibīriju, uz Krasnojarskas apgabala Biriļusu rajona veco Poļevojes kapsētu esmu atvedusi viņam krustu. Uz tā piestiprināta plāksnīte "Kārlis Dišlers, LU profesors". Man veicies, ka esmu varējusi šurp atkļūt kopā ar fonda "Sibīrijas bērni" grupu, jo režisore Dzintra Geka, plānojot braucienu pa Krasnojarskas un Tomskas apgabalu, ir iekļāvusi maršrutā arī Biriļusus.

Piemiņas brīdis

Poļevoje tulkojumā nozīmē "gaudu lauks" – no krievu valodas vārdiem поле воя, jo te jau trīsdesmitajos gados gauži raudājušas staļiniskā režīmā šurp deportētās Pievolgas vācietes. To mums stāsta vietējā novadpētniecības muzeja darbinieces, kuras sola nākotnē kādu reizi atnākt arī pie mana vectēva kapa. Bet Poļevojes kapsēta atrodas brikšņainā mežā, jau kopš 1956. gada te vairs nevienu neglabā. Vienīgais, ko zinu par kapa atrašanās vietu, ir manas tantes, K. Dišlera meitas Ilgas, atmiņās rakstītais, ka tika izmeklēta "jauka vietiņa zem bērziņa". Vai vectēvs apbedīts tieši te, vietā, ko izraugām krusta novietošanai, vai arī dažus soļus jeb simt, divsimt metru tālāk – to vairs nezina neviens, jo pat meža apslēptās takas uz šo kapsētu spēj atrast tikai tās nedaudzās ciema sievas, kas te nāk pie savējiem... Skaidri redzamas apbedījuma vietas ir saglabājušās tikai tur, kur ir akmens pieminekļi un apkārt metāla sētiņas. Pārējo kapsētas teritoriju pārņēmis mežs, kas nemierīgi šalc, it kā justos iztraucētas te dusošo dvēseles. Pat pērkona negaiss ducina pamalē. Un tikai vēlāk, pēc tam kad mācītājs Guntis Kalme būs norunājis svētbrīža uzrunu un būs nolikts krusts, dabas viļņošanās it kā pierims, iestāsies kluss miers.

Prof. Dr.iur. Kārlis Dišlers (20.–30. gados Rīgā) un piemiņas krusts vietā, kur viņš apbedīts – Poļevojes kapsētā Biriļusos, Krasnojarskas apgabalā, Sibīrijā

 

"Vai viņš bija kristīts?" man vaicā mācītājs. Jā, meita Ilga viņam zārkā ielika mazu Bībelīti angļu valodā, ko viņš katru rītu mēdzis lasīt. Kaut gan Ilga būtu vēlējusies paturēt to sev kā mīļu piemiņu no tēva.

...Kristīts viņš tika jau divas nedēļas pēc dzimšanas.

ABONĒ 2024.GADAM!
Trīs iespējas Tavai izvēlei: mazais, vidējais un lielais abonements!
0 KOMENTĀRI
TAVA ATBILDE :
VĀRDS
3000
IENĀKT:
KOMENTĒŠANAS NOTEIKUMI
VĒL ŠAJĀ ŽURNĀLĀ
VĒL PAR ŠO TĒMU
VĒL ŠAJĀ NOZARĒ
VĒL ŠAJĀ RUBRIKĀ
komentēt
Pievienot rakstu mapē
Pievienot citātu mapei
Pievienot piezīmi rakstam
Drukāt
ienākt ar
JURISTA VĀRDS
Abonentiem! Ieiet šeit
GOOGLE
DRAUGIEM.LV
reģistrēties
autorizēties