Deliktu tiesības ir civiltiesību apakšnozare, kas regulē tiesiskās attiecības, kas rodas no ārpuslīgumiska tiesību aizskāruma, respektīvi, no kaitējuma nodarīšanas personas veselībai, mantai, godam, cieņai, brīvībai, privātumam un citām mantiskām un nemantiskām tiesībām. Šajā rakstā izklāstītas dažas pārdomas sakarā ar Milānā nesen notikušo konferenci,¹ kurā tika formulēti uzdevumi trešā sējuma sagatavošanai deliktu visaptverošas analīzes projektā, par kuru informācija sniegta turpinājumā.

Latvijā deliktu tiesības ir tāda kā novārtā palikusi civiltiesību apakšnozare, kurā netiek izvirzīti un prasīti nekavējoši likumu grozījumi, lai gan tiesu praksē lietas par kaitējuma atlīdzību sakarā ar transporta negadījumiem, cilvēku veselības bojājumiem, sakropļojumiem, goda un cieņas aizskārumiem, mantas bojājumiem, kļūmēm ārstniecībā sastāda nozīmīgu daļu un ikvienā lietā parādās neskaidrības un būtiski teorētiskie jautājumi. Par dažādiem deliktu tiesību jautājumiem rakstus ir publicējuši Agris Bitāns, Inese Lībiņa-Egnere, Solvita Olsena, Līga Mazure, Jānis Kubilis, šo rindu autors un daži citi, taču jāatzīst, ka deliktu tiesības ir zinātnes virziens, kurā sevi apliecināt varētu krietni lielāks zinātnieku pulks.