19. Februāris 2013 /NR. 7 (758)
Tiesību prakse
Beznosacījumu pilsonības piešķiršana nepilsoņiem; Centrālās vēlēšanu komisijas un tiesas kompetence vēlētāju likumdošanas iniciatīvas satura vērtēšanā
Augstākās tiesas Senāta Administratīvo lietu departamenta lēmums
Lieta Nr. A420577912, SA–1/2013
2013. gada 11. februārī

Masveida nepilsoņu atzīšana par Latvijas pilsoņiem, neizvērtējot potenciālā pilsoņa lojalitāti valstij, individuālo vēlmi kļūt par pilsoni un tās pierādījumus vismaz naturalizācijas procesā paužamās individuālās gribas un nepieciešamo valsts zināšanu ietvaros, ir iztulkojama kā bijušās PSRS pilsoņu beznosacījumu principiāla atzīšana par Latvijas tautas sastāvdaļu. Likumprojekts, kas paredz tik būtiskas izmaiņas pilsoņu sastāvā, ir pretrunā Latvijas Republikas Satversmes 1. un 2. pantam un Neatkarības deklarācijas preambulā paustajai valsts nepārtrauktības doktrīnai.

Likumdošanas procesā tieši iesaistītās konstitucionālās institūcijas (kas tieši veic likumdošanas funkciju) var viena otras darbību pārbaudīt atbilstoši likumdošanas procesam, kādu to paredz Satversme. Centrālās vēlēšanu komisijas kompetencei nebūtu jābūt tādai, ka tā pārņem no Saeimas būtisko iespēju un atbildību vēlētāju iniciatīvas saturiskā vērtēšanā, mazinot tautai likumdošanas iniciatīvas iespējas iepretim Saeimai vai citiem Satversmē paredzētajiem subjektiem.

Vispārējā tiesa (respektīvi, Augstākās tiesas Senāta Administratīvo lietu departaments, pārbaudot Centrālās vēlēšanu komisijas pieņemto lēmumu) nav no Satversmes aicināta būt par likumdošanas iniciatīvas akceptētāju vai noraidītāju un darboties kā "spēlētājam" līdzsvaru un savstarpējas kontroles sistēmā likumdošanas procesā. Ja šādu savu funkciju nav atzinusi Satversmes tiesa, kuras uzdevums ir likumu satversmības pārbaude, tad vēl jo mazāk tā var piemist vispārējai tiesai.

Iespēja tiesai ietekmēt likuma tapšanu var pēc būtības apdraudēt demokrātiju un tiesiskumu, nonākot būtiskā pretrunā ar varas dalīšanas nepieciešamību: pārāk liela valsts vara nonāk tajā valsts varas atzarā, kuram ir ne tikvien galavārds konkrētu strīdu risināšanā, bet arī ievērojamas neatkarības garantijas. Minētajam nav tik liela nozīme attiecībā uz konstitucionālo tiesu, jo tai, lai arī ir tiesības atzīt tiesību normas par neatbilstošām Satversmei, savukārt nav vispārējas kompetences izšķirt konkrētus tiesību strīdus.

Administratīvajai tiesai ir pienākums vērtēt piemērojamo normu atbilstību augstāka juridiskā spēka normām, tostarp vispārējiem tiesību principiem, taču gadījumos, ja neatbilstība ir līmenī likums – Satversme vai starptautisko tiesību norma, tiesa nevar spriest contra legem bez jautājuma nodošanas Satversmes tiesai. Satversmes tiesai ir ekskluzīva kompetence šāda līmeņa tiesību jautājumu galīgā izšķiršanā.

Latvijas Republikas Augstākās tiesas Senāta Administratīvo lietu departaments šādā sastāvā: tiesas sēdes priekšsēdētāja senatore R. Vīduša, senatore V. Kakste, senatore I. Skultāne, piedaloties pieteicējam Jānim Kuzinam un viņa pārstāvim Edgaram Ābolam, pieteicējiem Andrim Tolmačovam, Aleksandram Kuzminam un Žannai Kareļinai un viņu pārstāvim Aleksejam Dimitrovam, atbildētājas Latvijas Republikas pusē pieaicinātās iestādes Centrālās vēlēšanu komisijas pārstāvim Jānim Jonāsam, atklātā tiesas sēdē izskatīja administratīvo lietu, kas ierosināta pēc Jāņa Kuzina, Andra Tolmačova, Aleksandra Kuzmina un Žannas Kareļinas pieteikuma par Centrālās vēlēšanu komisijas 2012.gada 1. novembra lēmuma Nr.6 atcelšanu, pienākuma uzlikšanu Centrālajai vēlēšanu komisijai nodot parakstu vākšanai likuma ierosināšanai likumprojektu "Grozījumi Pilsonības likumā" un par morālā kaitējuma atlīdzināšanu.

 

Aprakstošā daļa

[1] Centrālajā vēlēšanu komisijā tika iesniegts likumprojekts "Grozījumi Pilsonības likumā", kurš paredzēja ar 2014.gada 1.janvāri par Latvijas pilsoņiem atzīt nepilsoņus, kuri līdz 2013.gada 30.novembrim Ministru kabineta noteiktajā kārtībā nav iesnieguši iesniegumu par nepilsoņa statusa saglabāšanu. Likumprojekts paredzēja arī papildināt likuma pārejas noteikumus ar 5.punktu, atbilstoši kuram Ministru kabinets nosaka iesnieguma par nepilsoņa statusa saglabāšanu paraugu, tā iesniegšanas un izskatīšanas kārtību, kā arī kārtību, kādā Pilsonības un migrācijas lietu pārvalde ne vēlāk kā 2013.gada 23.decembrī nosūta 2.panta 6.punkta subjektiem izziņu par kļūšanu par Latvijas pilsoņiem ar 2014.gada 1.janvāri. No 2014.gada 1.janvāra nepilsoņu pases, uzrādot šajā punktā minēto izziņu, tiek pielīdzinātas Latvija pilsoņu pasēm. Tāpat pārejas noteikumus paredzēts papildināt ar 6.punktu, kurš noteiktu, ka Ministru kabinets līdz 2012.gada 30.augustam iesniedz Saeimā grozījumus Personu apliecinošu dokumentu likumā par kārtību, kādā nepilsoņa pase tiek mainīta pret Latvijas pilsoņa pasi, nosakot, ka šī apmaiņa notiek par brīvu.

[2] Centrālā vēlēšanu komisija ar 2012.gada 1.novembra lēmumu Nr.6 nolēma nenodot likumprojektu parakstu vākšanai likuma ierosināšanai. No lēmuma izriet tālāk minētie apstākļi un iestādes apsvērumi.

[2.1] Saskaņā ar Latvijas Republikas Satversmes (turpmāk – Satversme) 78.pantu un likuma "Par tautas nobalsošanu, likumu ierosināšanu un Eiropas pilsoņu iniciatīvu" (turpmāk – Tautas nobalsošanas likums) 22.pantu vēlētājiem ir tiesības iesniegt pilnīgi izstrādātu likumprojektu. Lai izvērtētu, vai iesniegtais likumprojekts uzskatāms par pilnīgi izstrādātu minēto normu izpratnē, komisija lūdza izteikt par to atzinumus vairākām institūcijām un tiesību ekspertiem.

No Latvijas Universitātes Juridiskās fakultātes Valststiesību zinātņu katedras un Starptautisko un Eiropas tiesību zinātņu katedras, Valsts prezidenta kancelejas, Saeimas Juridiskā biroja, Tieslietu ministrijas, Rīgas Stradiņa universitātes Juridiskās fakultātes, Rīgas Juridiskās augstskolas, Ārlietu ministrijas un Tiesībsarga sniegtajiem atzinumiem izriet, ka Augstākās padomes 1990.gada 4.maija deklarācijā "Par Latvijas Republikas neatkarības atjaunošanu" (turpmāk – Neatkarības deklarācija) nostiprināts Latvijas kontinuitātes (nepārtrauktības) juridiskais pamats, kas citastarp ietver pilsonības nepārtrauktības principu. Likumprojektā ietvertais regulējums, kurš paredz automātisku pilsonības piešķiršanu, ir pretrunā šim principam, jo tajā ietvertās normas ir piederīgas viedoklim, ka 1990.gadā tikusi dibināta jauna valsts un tādējādi nosakāms jauns pilsoņu kopums.

ABONĒ 2024.GADAM!
Trīs iespējas Tavai izvēlei: mazais, vidējais un lielais abonements!
0 KOMENTĀRI
TAVA ATBILDE :
VĀRDS
3000
IENĀKT:
KOMENTĒŠANAS NOTEIKUMI
VĒL ŠAJĀ ŽURNĀLĀ
VĒL PAR ŠO TĒMU
VĒL ŠAJĀ NOZARĒ
VĒL ŠAJĀ RUBRIKĀ
VĒL ŠAJĀ TIESĪBU PRAKSĒ
komentēt
Pievienot rakstu mapē
Pievienot citātu mapei
Pievienot piezīmi rakstam
Drukāt
ienākt ar
JURISTA VĀRDS
Abonentiem! Ieiet šeit
GOOGLE
DRAUGIEM.LV
reģistrēties
autorizēties