3. Aprīlis 2012 /NR. 14/15 (713/714)
Numura tēma
Pilsonības jautājuma starptautiskais regulējums
Mg.iur.
Inga Reine
Ministru kabineta pārstāve starptautiskajās cilvēktiesību institūcijās 

Vispirms būtu jāsāk ar juridiskajā zinātnē stingri noteikto atziņu, ka pilsoņu kopums veido vienu no neatkarīgas valsts pamatelementiem un līdz ar to pēc savas būtības pilsoņu loka noteikšana ir valstiski svarīgs jautājums. Vienlaikus būtu jāatbild uz jautājumu, vai starptautiskajās tiesībās ir noteikta pilsonības definīcija.

Jāatzīst, ka visautoritatīvākais avots šajā jautājumā vēl joprojām paliek nu jau vairāk nekā 55 gadus vecs Apvienoto Nāciju Organizācijas (ANO) Starptautiskās tiesas (International Court of Justice) spriedums lietā Nottebohm (Lihtenšteina pret Gvatemalu),1 saskaņā ar kuru "pilsonība ir tiesiska saikne, kuras pamatā ir piederības sociālais fakts, patiesa pastāvēšanas, interešu un sentimentu saistība kopā ar abpusēju tiesību un pienākumu pastāvēšanu. Var teikt, ka tā veido juridisko izpausmi faktam, kad indivīds, uz ko tā tiek attiecināta vai nu tieši pēc likuma, vai iestādes darba rezultātā, ir faktiski ciešāk saistīts ar tās valsts iedzīvotājiem, kas tam dod pilsonību, nekā ar jebkādu citu valsti".2

Jau minētajā spriedumā ANO Starptautiskā tiesa atzina, ka nepastāv personas subjektīvās tiesības uz pilsonību.3 Arī pašreiz šis princips ir labi nodibināts starptautiskajā praksē4 un to atzinušas arī Latvijas tiesas.5 Vienīgais izņēmums ir noteikts ANO Konvencijas par bērna tiesībām 7. panta 1. punktā, kas garantē katram bērnam tiesības uz pilsonību.

ABONĒ 2024.GADAM!
Trīs iespējas Tavai izvēlei: mazais, vidējais un lielais abonements!
0 KOMENTĀRI
TAVA ATBILDE :
VĀRDS
3000
IENĀKT:
KOMENTĒŠANAS NOTEIKUMI
VĒL ŠAJĀ ŽURNĀLĀ
VĒL PAR ŠO TĒMU
VĒL ŠAJĀ NOZARĒ
VĒL ŠAJĀ RUBRIKĀ
komentēt
Pievienot rakstu mapē
Pievienot citātu mapei
Pievienot piezīmi rakstam
Drukāt
ienākt ar
JURISTA VĀRDS
Abonentiem! Ieiet šeit
GOOGLE
DRAUGIEM.LV
reģistrēties
autorizēties