10. Janvāris 2012 /NR. 2 (701)
Skaidrojumi. Viedokļi
Būtiska kaitējuma izpratne: likums, teorija, prakse
40
Dr.iur.
Valentija Liholaja
Latvijas Universitātes profesore 
Dr.iur.
Diāna Hamkova
Latvijas Universitātes Juridiskās fakultātes docente 

Lai arī krimināltiesību teorijā pamatoti tiek atzīts, ka "katrs noziedzīgs nodarījums rada kaut kādas izmaiņas", nodarot kaitējumu noteiktām ar likumu aizsargātām interesēm, ko dēvē par sekām, Krimināllikumā1 (turpmāk arī KL) kaitīgas sekas kā noziedzīga nodarījuma objektīvās puses obligāta pazīme tiek norādītas noziedzīgu nodarījumu materiālajos sastāvos.2 Apzīmējot kaitīgās sekas, likumdevējs izmanto arī vērtējuma jēdzienus, tajā skaitā visai plaši – gandrīz katrā sestajā krimināltiesību normā – ietverta norāde uz būtiska kaitējuma radīšanu noziedzīga nodarījuma rezultātā. Tā kā būtisks kaitējums gan pamatsastāvā, gan kā kvalificējoša pazīme norādīts dažādu kategoriju noziedzīgos nodarījumos, kuru skaits pēc Saeimā izskatāmā likumprojekta "Grozījumi Krimināllikumā" pieņemšanas vēl pieaugs, apdraudēto interešu un tiesību saturs būtiski atšķiras un ir konkretizējams katrā atsevišķā gadījumā, tiesību normas piemērotājam to "piepildot" atkarībā no tā, kāds noziedzīgs nodarījums ir izdarīts, kādas intereses tas apdraud. Savukārt, kā liecina tiesu prakses analīze, šis "pildījums", proti, būtiska kaitējuma izpratne, nebūt nav vienveidīgs, it īpaši tad, ja likumdevējs panta dispozīcijā nav precizējis, kādām interesēm un tiesībām būtiskais kaitējums radīts un ko var identificēt tikai pēc noziedzīgā nodarījuma objekta. Būtiska kaitējuma pareiza izpratne ir priekšnosacījums, pirmkārt, noziedzīga nodarījuma sastāva konstatācijai un, otrkārt, pareizai noziedzīga nodarījuma kvalifikācijai, tāpēc vispirms jāpakavējas pie tā normatīvā regulējuma.

Būtiska kaitējuma legālais definējums un teorētiskās iestrādnes

Būtiska kaitējuma kritēriji, kas attiecināmi uz lielāko noziedzīgu nodarījumu daļu, norādīti likuma "Par Krimināllikuma spēkā stāšanās un piemērošanas kārtību"3 (arī Īpašais likums) 23. panta pirmajā daļā, kur noteikts, ka atbildība par Krimināllikumā paredzēto noziedzīgo nodarījumu, ar kuru radīts būtisks kaitējums, iestājas, ja noziedzīgā nodarījuma rezultātā ne vien nodarīts ievērojams mantiskais zaudējums, bet arī apdraudētas vēl citas ar likumu aizsargātās intereses un tiesības vai ja šāds apdraudējums ir ievērojams.

No citētā izriet divi būtiska kaitējuma veidošanās varianti:

• noziedzīga nodarījuma rezultātā nodarīts ievērojams mantiskais zaudējums, kas saskaņā ar Īpašā likuma 23. panta otro daļu nodarījuma izdarīšanas brīdī pārsniedz piecu tajā laikā Latvijas Republikā noteikto minimālo mēnešalgu kopsummu4, un apdraudētas vēl citas ar likumu aizsargātas intereses un tiesības;

• apdraudētas tikai citas ar likumu aizsargātas intereses un tiesības, taču šāds apdraudējums ir ievērojams.

Kā pamatoti atzīmē U. Krastiņš, pirmajā variantā netiek prasīts, lai šis cits ar likumu aizsargāto interešu un tiesību apdraudējums būtu ievērojams, tāpēc vērā ir ņemams ikkatrs cits kaitējums neatkarīgi no tā apmēra, savukārt otrais variants attiecināms uz gadījumiem, kad radīto kaitējumu nav pieņemts vērtēt naudas izteiksmē.5

Krimināltiesību teorijā un praksē par būtisku kaitējumu tiek atzīts arī mantisks zaudējums lielā apmērā, kad saskaņā ar Īpašā likuma 20. pantu nozieguma priekšmeta kopējā vērtība nodarījuma izdarīšanas brīdī nav bijusi mazāka par piecdesmit tajā laikā Latvijas Republikā noteikto minimālo mēnešalgu kopsummu. Konstatējot mantisko zaudējumu lielā apmērā, nekāds cits kaitējums ar likumu aizsargātām interesēm un tiesībām vairs netiek prasīts.6

Tajā pašā laikā jāatzīmē, ka iepriekš minētie kritēriji nav piemērojami visos gadījumos, kad likumdevējs būtisku kaitējumu norādījis vai nu kā pamatsastāva, vai arī kā kvalificējošu pazīmi. Te, piemēram, var minēt Krimināllikuma 221. un 221.2 pantu, kur būtisks kaitējums norādīts kā kriminālatbildības nosacījums attiecīgi par alkoholisko dzērienu nelikumīgu uzglabāšanu, pārvietošanu (pārvadāšanu) un realizāciju un par nelikumīgu alkoholisko dzērienu izgatavošanu (ražošanu), glabāšanu un pārvietošanu. Šajā gadījumā likumdevējs Īpašā likuma 23.1 pantā speciāli noteicis, ka atbildība par Krimināllikuma 221. pantā (attiecībā uz spirtu un citiem alkoholiskiem dzērieniem) un 221.2 pantā paredzēto noziedzīgo nodarījumu, kas radījis būtisku kaitējumu, iestājas, ja alkoholiskā dzēriena daudzums sasniedz 10 litrus absolūtā spirta.7 Te gan kādā citā reizē varētu diskutēt, cik piemērots ir šāds būtiska kaitējuma apzīmējums, uz kādu interešu (mantisko vai kādu citu) un tiesību apdraudējumu tas attiecināms un kam ar to kaitējums tiek nodarīts.

ABONĒ 2024.GADAM!
Trīs iespējas Tavai izvēlei: mazais, vidējais un lielais abonements!
40 KOMENTĀRI
TAVA ATBILDE :
VĀRDS
3000
IENĀKT:
KOMENTĒŠANAS NOTEIKUMI
Anonīms lietotājs
12. Marts 2012 / 17:27
0
ATBILDĒT
Atvainojos, ja mans komentārs šajā diskusijā izklausīsies nedaudz aprobežots, bet man tomēr tas jāsaka-Nu gan Māris Leja ir gudrs, ļoti zinošs, viņš savos komentāros tik daudz pateica, ka šķiet, raksta autores \"atpūšas! Viss cieņu, Lejas kungs!
dr.
16. Janvāris 2012 / 15:06
0
ATBILDĒT
> Par KL 318.pantu:

1) Sistēmiski aplūkosim kopā ar KL 190.p. (kontrabanda). Šā panta 1.d. prasa atkārtotību gada laikā [it kā uzskatāms par pamatsastāvu], pārējās daļā tā netiek prasīta. Turklāt panta trešā daļa paredz atbildību \"Par šā panta otrajā daļā paredzētajām darbībām, ja tās izdarījusi personu grupa pēc iepriekšējas vienošanās\" (2.d. - Par kontrabandu, ja tā izdarīta lielā apmērā). KL komentāri (dr. izpratnē doktrīnas izpausmes forma) vēsta: KL 190.p. 3.d. noteikta atbildība par kontrabandu neatkarīgi no tās apmēra (vērtības), ja to izdarījusi personu grupa pēc iepriekšējas vienošanās (resp., liels apmērs nav nepieciešams). Tāpat citos pantos, kur pirmajā daļā tiek prasīta atkārtotība gada laikā, pārējās daļās šī pazīme nav nepieciešama (skat., KL 191., 195.2, 205.p. u.c.).

---> Vajag uzmanīgāk lasīt (studēt) KL un nejaukt ābolus ar burkāniem. 190.p. pirmajā daļā no sākuma ir dota kontrabandas definīcija, pēc tam noteikts, ka kriminālatbildība par kontrabandu iestājas, ja tā izdarīta atkārtoti gada laikā. 2.d., savukārt, paredzēta kriminālatbildība par kontrabandu, ja tā izdarīta lielā apmērā, trešajā, ja to izdarījusi personu grupa un t.t. Ja nav neviena no šīm kvalificējošām pazīmēm (atkārtoti gada laikā, lieli apmēri, grupa un t.t.), tad par kontrabandu ietājas nevis kriminālā, bet administratīvā atbildība, tas ir, par \"pamatsatāvu\" šajā gadījumā paredzēta nevis kriminālatbildība, bet administratīvā atbildība.

->Kā rakstā minēts, tad būtisks kaitējums smagu seku gadījumā jau ir iekļauts (atkal atsevišķi nav jāapskata).

---> Tas ir tikai raksta autoru viedoklis. AT līdz šim šajā jautājumā lēmusi citādi. Rakstā ir atsauce uz attiecīgu spriedumu.
Māris
16. Janvāris 2012 / 13:23
0
ATBILDĒT
Vēl viens iemesls, kamdēļ es skeptiski raugos uz prestiža graušanas automātisku inkriminēšanu ir tas, ka noziedzīga nodarījuma sastāva atsevišķas pazīmes nav interpretējamas tādā veidā, ka viena pazīme (konkrētajā gadījumā – dienesta stāvokļa ļaunprātīga izmantošana vai pilnvaru pārsniegšana) pilnībā iekļauj sevī kādu citu šī noziedzīgā nodarījuma sastāva pazīmi (konkrētajā gadījumā – sekas kā būtisku kaitējumu, ko veido prestiža graušana). Tieši šāda situācija veidojas, ja dienesta stāvokļa ļaunprātīga izmantošana vai pilnvaru pārsniegšana automātiski tiek identificēta ar iestādes prestiža graušanu, nekonstatējot kādus papildus apstākļus.

Tas, ka šāda noziedzīga nodarījuma sastāva pazīmju interpretācija nav pieļaujama, ir atzinusi arī Vācijas Federālā Konstitucionālā tiesa kontekstā ar pilnvaru ļaunprātīgas izmantošanas sastāvu, kurā sekas ir mantisks zaudējums (Vācijas StGB 266.p. – Untreue), atzīstot sekojošo: – pazīme „mantisks zaudējums” ir patstāvīga n.n. sastāva pazīme, tāpēc šī sastāva pazīme nav interpretējama tā, ka to pilnībā aptvertu pienākuma pārkāpuma (Pflichtverletzung) pazīme. Tāpēc, lai noziedzīgu nodarījumu atzītu par pabeigtu, ir nepieciešami patstāvīgi konstatējumi par mantiska zaudējuma esamību: „Im Falle des Nachteilsmerkmals muss die Auslegung den gesetzgeberischen Willen beachten, dieses Merkmal als selbständiges neben dem der Pflichtverletzung zu statuieren; sie darf daher dieses Tatbestandsmerkmal nicht im Pflichtwidrigkeitsmerkmal aufgehen lassen. Um das Vollendungserfordernis zu wahren, sind eigenständige Feststellungen zum Vorliegen eines Nachteils geboten.“ http://www.hrr-strafrecht.de/hrr/bverfg/08/2-bvr-2559-08.php
RĀDĪT VĒL KOMENTĀRUS / 37
VĒL ŠAJĀ ŽURNĀLĀ
10. Janvāris 2012 /NR. 2 (701)
Džungļos "bez virzības"
2
10. Janvāris 2012 /NR. 2 (701)
Zita Kupce
13
VĒL PAR ŠO TĒMU
VĒL ŠAJĀ NOZARĒ
VĒL ŠAJĀ RUBRIKĀ
komentēt
Pievienot rakstu mapē
Pievienot citātu mapei
Pievienot piezīmi rakstam
Drukāt
ienākt ar
JURISTA VĀRDS
Abonentiem! Ieiet šeit
GOOGLE
DRAUGIEM.LV
reģistrēties
autorizēties