5. Jūlijs 2011 /NR. 27 (674)
Skaidrojumi. Viedokļi
Advokatūra ES dalībvalstīs: kopīgas un atšķirīgas iezīmes Latvijā
4
Mg.iur.
Dana Rone
zvērināta advokāte 

[1] Gatavojoties šai konferencei,* manu interesi īpaši piesaistīja Augstākās tiesas 2010. gada 10. novembra spriedums civillietā Nr. SKC–625, kurā cita starpā tika atzīts, ka Civilprocesa likumā lietotais jēdziens “advokāts” jātulko paplašināti, ar to saprotot ne tikai zvērinātus advokātus un advokātu palīgus, bet arī citus kvalificētus juristus. Citiem vārdiem, tiesa atzina, ka ikviens var būt juridiskās palīdzības sniedzējs. Tā kā spriedumā tiesa atsaucās uz vairākiem Eiropas Savienības (turpmāk – ES) normatīvajiem aktiem,1 radās priekšstats, ka Latvija ir vienīgā valsts, kas līdz šim ir rīkojusies atšķirīgi un savā veidā diskriminējusi “ne-advokātus”, aizliedzot tiem sniegt juridisko palīdzību klientiem tiesās. Šā iemesla dēļ veicu izpēti, lai noskaidrotu, vai tiešām ES dalībvalstīs tiesās juridisko palīdzību var sniegt personas, kas nav advokāti.

Tā kā šis raksts nav kriminālromāns, jau iepriekš varu atklāt, ka lielākajā daļā ES valstu advokāti ir vienīgās personas, kam ir tiesības sniegt juridisko palīdzību tiesā, bet juristiem bez advokāta kvalifikācijas šādu tiesību nav. Tas nozīmē, ka Latvija pret juridiskās palīdzības sniedzējiem izturas liberālāk, nekā tas notiek ES dalībvalstīs, kur advokāta profesija tiek vairāk aizsargāta valsts līmenī.

[2] Lai gan ES dalībvalstis ir vienādojušas savus tiesību aktus vairākās jomās, tomēr advokatūras organizācija katrā valstī joprojām ir atšķirīga. Tas nozīmē, ka ikviena no 27 ES dalībvalstīm var pēc saviem ieskatiem veidot advokatūru, izvirzīt prasības pretendentiem, kas vēlas kļūt par advokātiem, noteikt advokātu kvalifikācijas un tālākizglītības pārbaudes kārtību, kā arī lemt par citiem jautājumiem. Tieši tāpēc vēl šodien starp ES dalībvalstu advokatūrām pastāv tik daudz atšķirību.

[3] Tālākajā raksta daļā par katru ES dalībvalsti2 (alfabētiskā secībā) tiks atzīmētas interesantās, savdabīgās, novatoriskās un no Latvijas atšķirīgās lietas, kas attiecas uz advokatūru. Nodaļā netiks raksturota konkrētās valsts advokatūra kopumā – tas uzzināms attiecīgajos likumos. Tā vietā tiks uzsvērtas tikai īpašās atšķirības un norādītas dažādas idejas. Šīs nodaļas tapšanā izmantoti attiecīgo valstu tiesību akti, kā arī atsevišķos gadījumos attiecīgās valsts dažādu institūciju atbildes uz raksta autores uzdotajiem jautājumiem par advokatūras darbību. Autorei rakstveida atbildes par situāciju advokatūras nozarē sniedza šādu valstu advokāti un arī advokātu asociācijas: Anglija, Beļģija, Dānija, Igaunija, Lietuva, Luksemburga, Norvēģija, Polija, Portugāle, Skotija, Spānija, Ungārija, Zviedrija.

[4] Advokātu un iedzīvotāju skaits Eiropas valstīs:3

Nr.

Valsts

Kopējais advokātu skaits

Iedzīvotāju skaits valstī

Iedzīvotāju skaits uz 1 advokātu

1.

Apvienotā Karaliste

151 043

60 094 648

398

2.

Austrija

4234

8 022 300

1895

3.

Beļģija

6727

10 309 725

1532

4.

Bulgārija

11 573

7 928 901

685

5.

Čehija

7729

10 230 100

1324

6.

Dānija

4901

5 400 000

1102

7.

ABONĒ 2024.GADAM!
Trīs iespējas Tavai izvēlei: mazais, vidējais un lielais abonements!
4 KOMENTĀRI
TAVA ATBILDE :
VĀRDS
3000
IENĀKT:
KOMENTĒŠANAS NOTEIKUMI
Anonīms lietotājs
8. Jūlijs 2011 / 12:12
0
ATBILDĒT
Runājot par prasībām patroniem, tad Jūs nepieminējāt Vadlīnijas par zvērinātu advokātu spēju vadīt, uzraudzīt un nodarbināt palīgus (http://www.advokatura.lv/pretendentiem/). Tās nosaka papildus ierobežojumus.

Čaiņiks
7. Jūlijs 2011 / 15:31
0
ATBILDĒT
Nevar nepiekrist.

Neskatoties uz to, ka advokātu profesijas pārstāvjiem ir tendence celt degunu gaisā un stādīt sevi augstāk par citiem juristiem, ne viena vien advokāta juridiskās palīdzības kvalitāte ir zem katras kritikas un daudziem galvenais ir no klienta izslaukt naudu, nevis reāli palīdzēt.
jurists
7. Jūlijs 2011 / 10:41
0
ATBILDĒT
Objektīvi būtu vispirms salīdzināt, kādas ir prasības, lai kļūtu par advokātu un tad skatīties, kas drīkst pārstāvēt klientu tiesā. Jo gadījumā, ja šīs prasības ir nesamērīgi ierobežojošas, tad ir tikai pamatoti tiesai pielaist arī citas personas juridiskās palīdzības sniegšanai.



Pēc pēdējiem Advokatūras likuma grozījumiem slieksnis kļūšanai par advokātu ir noteikts ļoti augsts: ilgs sagatavošanās laiks (5 gadi palīgiem, 7 gadi juristiem), ierobežots palīgu vietu skaits (patronam tikai viens palīgs, patrona stāžs vismaz 7 gadi). Ne likumprojekta anotācijā, ne Saeimā netika veikta šo grozījumu samērīguma analīze Satversmē garantēto pamattiesību kontekstā. Lai arī Advokātu padome uzsver, ka likuma grozījumi domāti topošo advokātu kvalitātes celšanai, šis arguments šķiet \"baltiem diegiem šūts\". Kā precīzi norāda iepriekšējais komentētājs, varbūt pat daudz būtiskāk ir rūpēties par jau esošo advokātu kvalifikāciju, liekot tiem patstāvīgi pilnveidoties un papildināt zināšanas. Taču tā kā šādus grozījumus Advokātu padome nerosina, tad izskatās, ka pēdējo grozījumu patiesais mērķis ir bijis ierobežot jaunuzņemamo advokātu skaitu - ne reizi vien dzirdēta ideja advokātu kopsapulcē.
RĀDĪT VĒL KOMENTĀRUS / 1
komentēt
Pievienot rakstu mapē
Pievienot citātu mapei
Pievienot piezīmi rakstam
Drukāt
ienākt ar
JURISTA VĀRDS
Abonentiem! Ieiet šeit
GOOGLE
DRAUGIEM.LV
reģistrēties
autorizēties