Tiesas objektivitātes un neitralitātes principi ir pētāmi, ne tikai veicot zinātniski teorētisko pētījumu, bet arī to praktiskajā piemērošanā. Prakse rāda, ka bieži šaubas par tiesas objektivitāti un neitralitāti rodas ne tikai sabiedrībā, bet arī tiesā. Tiesa, veicot ikkatru savu darbību un katru reizi pieņemot nolēmumu, izvērtē objektivitātes un neitralitātes principa īstenošanu, lai to varētu saskatīt jebkurš sabiedrības loceklis.

Šobrīd ir iespējams aktualizēt divas tiesu izvirzītās pastāvošās problēmsituācijas, kas rada iespējamas šaubas par tiesas objektivitāti un neitralitāti. Darbā minētās problēmas tiks aplūkotas gan no tiesību, gan no sabiedrības pieņemamības skatupunkta. Vienlaikus tiks aplūkoti arī tiesneša objektivitātes un neitralitātes principi un to nodrošināšana ANO Ekonomisko un sociālo lietu padomes Tiesnešu uzvedības Bangaloras² principu (turpmāk – Bangaloras principi) kontekstā.

Problēmas apraksts

[1] Augstākās tiesas Senāta Krimināllietu departaments 2010. gada 17. februārī taisīja lēmumu lietā Nr. SKK-88/2010,³ ar kuru tika atzīts, ka tiesneša piedalīšanās kriminālprocesā, kurā viņš iepriekš pieņēmis procesuālu lēmumu, uzskatāma par Kriminālprocesa likuma 52. panta ceturtās daļas 1. punkta pārkāpumu. Pieņemot konkrētu procesuālu lēmumu, tiesnesis izsaka iepriekšēju vērtējumu par jautājumiem, kas var būt svarīgi lietas iztiesāšanā. Turklāt, pieņemot kādu procesuālu lēmumu, tiesnesis jau faktiski ir iepazinies ar krimināllietas materiāliem, guvis pietiekamu pārliecību konkrēta procesuāla lēmuma pieņemšanai un izteicis viedokli par turpmāku procesa virzību. Atkārtota piedalīšanās lietas izskatīšanā var radīt šaubas par tiesneša objektivitāti.

Proti, minētā tiesu interpretācija un šodienas Augstākās tiesas Senāta Krimināllietu departamenta paustās bažas izvirza tēzi, ka tajos gadījumos, kad Senāts izskatījis lietu kasācijas kārtībā, un ja tā pati lieta nonāk kasācijas instancē otro reizi, tad tās izskatīšanai ir jānozīmē cits tiesas sastāvs.