26. Aprīlis 2011 /NR. 17 (664)
Intervija
Tiesu izpildītāji: daudz strādājam, nav laika intervijām
10
Sannija Matule
Jurista Vārds 
Ginters Hmeļevskis
Latvijas Zvērinātu tiesu izpildītāju padomes priekšsēdētājs, intervijā "Jurista Vārda" informācijas un elektroniskās versijas redaktorei Sannijai Matulei 

Laikā, kad valstī ekonomiskās krīzes dēļ aizvien vairāk tiek vēstīts par bezdarbnieku un parādnieku skaita pieaugumu, ar zvērinātiem tiesu izpildītājiem ir noticis pretējais. Viņiem ir darba pilnas rokas, un šā gada sākums sagaidīts ar izpildu lietu atlikumu, kas mērāms simtos tūkstošu. Tādēļ šajā sarunā ar Latvijas Zvērinātu tiesu izpildītāju padomes priekšsēdētāju Ginteru Hmeļevski rodamas atbildes uz jautājumiem gan par to, kā 89 tiesu izpildītāji šobrīd nodrošina tiesu nolēmumu izpildi valstī, gan arī par to, kas vēl aktuāls to ikdienas plānos un kādēļ viņi nav starp sabiedrības, tostarp pašu juristu, atzītāko profesiju pārstāvjiem.

Pateicoties viņu pašu aktivitātei, "Jurista Vārda" slejās ik pa laikam vēstām, kas jauns un aktuāls ir tiesu sistēmā, notariātā un advokatūrā, savukārt par zvērinātu tiesu izpildītāju rosību un plāniem publiski ir pieejama visnotaļ reta un skopa informācija. Kādi aktuāli jautājumi šobrīd ir jūsu dienaskārtībā?

– Mēs strādājam, tādēļ nav laika publiskām aktivitātēm. Taču, ja runājam nopietni, patiesi ir ļoti daudz darba, un tas iespaido visas citas lietas. Nav tik daudz laika likumdošanas iniciatīvām, kas prasīties prasās, teiksim, normatīvajā regulējumā par piedziņas vēršanu attiecībā uz darba algu un cita veida ienākumiem.

Tā kā intensīvs ikdienas darbs šobrīd ir jautājums numur viens ikkatram zvērinātam tiesu izpildītājam, saprotams, arī Tiesu izpildītāju padome jūt tā sekas – pieaudzis personu iesniegumu, sūdzību skaits, kas jāizskata un uz ko jāatbild līdztekus ikdienas darbam un tiešajiem pienākumiem. Tamdēļ tādām lielām lietām kā, piemēram, sistēmas attīstības perspektīvai, protams, pievēršamies, taču pagaidām ne tādā mērā, kā varētu vēlēties un kā tas bija agrāk ar mazāku darba slodzi.

Šai ziņā aktuāli, ka vismaz normatīvo aktu līmenī ir sakārtots jautājums par tiesu izpildītāju palīgiem. Tātad jau kopš šā gada 1. marta tiesu izpildītājam var būt vairāki palīgi pretstatā līdzšinējai praksei, kad tāds bija tikai viens. Tas noteikti dos pozitīvu ietekmi gan uz mūsu darba kvalitāti, gan apjomu, jo mēs varēsim daudz brīvāk un efektīvāk strādāt salīdzinājumā ar tām iespējām, kādas ir šobrīd, – birojā viens tiesu izpildītājs un viens viņa palīgs, bet vesels štats ar tehniskajiem darbiniekiem un juristiem, kuriem ļauts tikai sagatavot dokumentu projektus un neko vairāk.

Tāpat ir ieviests arī tiesu izpildītāja palīga amata kandidāta statuss.

ABONĒ 2024.GADAM!
Trīs iespējas Tavai izvēlei: mazais, vidējais un lielais abonements!
10 KOMENTĀRI
TAVA ATBILDE :
VĀRDS
3000
IENĀKT:
KOMENTĒŠANAS NOTEIKUMI
IJ
6. Maijs 2011 / 11:35
0
ATBILDĒT
Izsole diez vai jebkad parādīs patieso tirgus vērtību - mēs runājam par nek. īp. pārdošanu, nevis velosipēda izoli, tādejādi - ir nepieciešami ievērojama apmēra naudas līdzekļi (bankas meitas uzņēmumi naudu pārliek no vienas kabatas citā). ZTI nevar izmainīt nek. īp. tirgu, no tiem tas arī netiek prasīts, taču būtībā problēma IR, par būtu jāruna, tai skaitā zti, un jāmeklē risinājumi, nevis jāslēpj galva smiltīs. Piemēram, kāpēc piespiedu pārdošanas vērtības līmenis netiek reglamentēts, varbūt ir vēl kāds citāds risinājums rodams... Taču visi izliekas, neko nemanām - jo mēs jau neko, tikai likuma un sistēmas ietvaros...
mm
28. Aprīlis 2011 / 13:49
0
ATBILDĒT
ja jau īpašums maksā 3x dārgāk, tad izsole to arī parādīs,sanāks pretendenti un uzsolīs līdz patiesai tirgus cenai. Tikai problēma ir tā, ka nav jau tās tirgus cenas tagad. Tirgus cenu veido bankas meitas uzņēmumi. Nebūtu to , tad vispār izsolē gandrīz neko nevarētu pārdot. Vai zti var dot risinājumu problēmai, ka sabrucis nī tirgus...domāju, ka nē.
IJ
28. Aprīlis 2011 / 11:21
0
ATBILDĒT
_Jautājums: Piemēram, divistabu dzīvokļi Jūrmalā sākotnēji tiek izsolīti par pieciem līdz astoņiem tūkstošiem latu, bet otrajā kārtā pat par nepilniem četriem. Mājas maksā arī ap 20 tūkstošiem latu. Turklāt zinātāji stāsta, ka šajās izsolēs vienīgie pircēji faktiski ir banku meitasuzņēmumi? Atbilde: Nekustamā īpašuma vērtētāji šīm izsolēm nosaka nevis īpašuma tirgus, bet gan piespiedu pārdošanas izsolē vērtību, ar ko arī solīšana sākas._



Viss ir tik jauki, tik nevainīgi... pareizi... Tajā pat laikā būtība paliek ignorēta - kā tiesiskā valstī valstī var pārdod īpašumu gandrīz 3x lētāk nekā tas faktiski maksā + starpību vēl piedzīt no parādnieka, kurš šo nek. īpašumu taču ir pircis pa tā tirgus vērtību, nevis tā saucamo piespiedu pārdošanas vērtību. Savukārt banka par sviestmaizi iegūst gan īpašumu, gan vēl vajā parādnieku. Vai zti pr. kopumā te tomēr neredz kādu problēmu, kas tomēr būtu risināma? No otras puses - kamdēļ gan zti pr. par tādām lietām domāt...
RĀDĪT VĒL KOMENTĀRUS / 7
komentēt
Pievienot rakstu mapē
Pievienot citātu mapei
Pievienot piezīmi rakstam
Drukāt
ienākt ar
JURISTA VĀRDS
Abonentiem! Ieiet šeit
GOOGLE
DRAUGIEM.LV
reģistrēties
autorizēties