1. Autortiesību un blakustiesību aizsardzības normu precizēšana Krimināllikumā

Turpmāk autortiesību un blakustiesību krimināltiesisko aizsardzību nodrošinās viens Krimināllikuma pants, KL 148. pants, ar visaptverošu normas dispozīciju – autortiesību un blakustiesību pārkāpšana. Noziedzīgā nodarījuma pazīmes nav uzskaitītas; to noskaidrošanai ir jāvadās pēc Autortiesību likuma³ (turpmāk arī – AL). AL 68. panta pirmā daļa autortiesību un blakustiesību pārkāpumu definē kā darbību, ar kuru aizskartas autortiesību un blakustiesību subjekta personiskās vai mantiskās tiesības, un min atsevišķus pārkāpumu veidus. Šis uzskaitījums nav plašs; tiesību subjektu personiskās un mantiskās tiesības var tikt pārkāptas arī citos veidos.⁴ Nosakot, vai kāda darbība kvalificējama kā autortiesību vai blakustiesību pārkāpums, ir jāņem vērā arī Autortiesību likumā noteiktie autora un blakustiesību subjekta mantisko tiesību ierobežojumi⁵ sabiedrības un darbu izmantotāju interesēs. Darbības, kas atbilst likumā noteiktajiem tiesību ierobežojumiem, nav autortiesību un blakustiesību pārkāpumi (AL 68. panta otrā daļa).

Grozījumu rezultātā no Krimināllikuma ir izslēgts KL 149. pants "Nelikumīgas darbības ar autortiesību un blakustiesību objektiem", kas paredzēja kriminālatbildību par autora darba vai blakustiesību objekta nelikumīgu kopiju jeb kontrafaktu iegūšanu realizācijai, uzglabāšanu un slēpšanu atkārtoti gada laikā (pirmā daļa), realizāciju vai citādu materiālu labumu gūšanu (otrā daļa), abiem nodarījumiem paredzot arī kvalificējošās pazīmes – atkārtotību, grupu pēc iepriekšējas vienošanās vai lielu apmēru (trešā daļa), kā arī organizēto grupu (ceturtā daļa).