Ņemot vērā tieši kredīta līgumu, kuru izpilde nodrošināta ar publisku hipotēku vai komercķīlu, vadošo lomu pēdējo gadu civiltiesiskajās attiecībās, norādītās tiesību normas piemērošanai atbilstoši tās mērķim ir izšķiroša nozīme ne tikai konkrētas lietas ietvaros, bet arī tiesu sistēmā kopumā.

Pastāvošā AT interpretācija, paredzot ar ķīlas tiesības izlietošanu nedzēstās parāda daļas piedziņu prasības tiesvedības kārtībā, nepamatoti aizskar un ierobežo kreditora un parādnieka tiesības lietu izskatīt ātrā, lētā un efektīvā civilprocesuālā kārtībā. Turklāt šāda tiesību ierobežošana nav savienojama ar Latvijas Republikas tiesu sistēmas izaugsmi.

Jēdzienu gramatiska izpratne

Vispirms pievērsīsimies CPL 400. panta pirmās daļas 1. punkta jēdzienu gramatiskai izpratnei, jo te ir radītas būtiskas nesaskaņas. Bijušais AT Senāta Civillietu departamenta priekšsēdētājs V. Jonikāns sakarā ar minētā panta piemērošanu pauda patiesi revolucionāru nostāju un plaši sludināja uzskatu par ķīlas līguma pakļaušanu SBPI un saistības pielīdzināšanu ķīlas tiesībai. Šāda liecība ir saglabājusies arī AT Senāta 2009. gada 22. aprīļa lēmumā lietā Nr. SPC-54/2009: "Pakļaujot izpildei saistību pēc Civilprocesa likuma 400. panta pirmās daļas 1. punkta, darbojas hipotēkas vai komercķīlas saistība." Neskatoties uz Civillikumā² (CL) noteiktajām saistības un ķīlas tiesības dažādajām tiesiskajām sekām, šo ideju pārņēma arī viņa amata pēctecis, pašreizējais AT Senāta Civillietu departamenta priekšsēdētājs Z. Gencs. Tā, piemēram, savā 2010. gada 29. oktobra protestā pret Preiļu rajona tiesas tiesneša 2010. gada 29. jūlija lēmumu viņš norāda: "Par atbildīgo par saistību ir atzīstams ķīlas devējs."³

Būtībā pārpratumiem par tiesību normā ietverto juridisko jēdzienu "saistība" un "ķīla" (hipotēka vai komercķīla) gramatisku izpratni nevajadzētu rasties, jo tie skaidri ir definēti CL un Komercķīlas likumā⁴. Piemēram, aizdevuma līgums kā tiesisks darījums nodibina saistību tiesību, savukārt parādnieka saistību izpildes nodrošināšanai zemesgrāmatā nostiprinātā hipotēka kā ķīlas tiesība uz nekustamu īpašumu ir pieskaitāma lietu tiesību kategorijai. Lai gan ķīlas tiesības nodibināšanai un pastāvēšanai nepieciešams prasījums, par ko ķīla atbild, tomēr nodibinātā ķīlas tiesība un saistību tiesība turpina īstenot patstāvīgas un katrai tiesībai atšķirīgas tiesiskās sekas. CPL 400. panta pirmās daļas 1. punkta kontekstā tiesību piemērotājs saskaras ar saistību kā nodibinātas saistību tiesības tiesiskajām sekām, kas norāda uz parādnieka vai saistītās personas pienākumu kopumu un ķīlas tiesību kā lietu tiesību. Tiesneša galvenais uzdevums pieteikuma izskatīšanā ir saskatīt sakarību starp norādītajiem civiltiesību veidiem. Lai pakļautu izpildei saistību, viņam jākonstatē tās publiski ticamā forma – izpildes nodrošināšana ar ķīlu. Tāpēc AT minētais jēdziens – hipotēkas vai ķīlas saistība – pielietots nekorekti un neatbilst civiltiesiski normatīvajam regulējumam.

Saistībai un ķīlas tiesībai ir gan atšķirīgi to nodibināšanas materiāli tiesiskie pamati, gan tiesiskās sekas. Tieši sekām ir izšķiroša nozīme, jo ķīlas tiesība ir tiesība, bet saistība ir pienākums. Tāpēc no SBPI viedokļa izpildei pakļaujams parādnieka pienākums, lai kreditors tajā skaitā varētu izlietot tiesību.

Turklāt ķīlas līguma pakļaušana SBPI no tiesību viedokļa ir nelietderīga, jo reģistrētas hipotēkas vai komercķīlas gadījumā ķīlas devēja pienākums jau ir izpildīts un vienlaikus ir nepieciešams priekšnosacījums SBPI. Ņemot vērā, ka ķīlas tiesība jau ir nodibināta, tiesnesim atliek spriest tikai par saistības kā civiltiesiska pienākuma izpildes pakļaušanu piespiedu izpildei. Šajā sakarā nedrīkstam aizmirst, ka no ticamības viedokļa līgumam par saistībām un ķīlas līgumam ir vienāds spēks, jo, piemēram, atbilstoši Zemesgrāmatu likuma⁵ 1.