19. Oktobris 2010 /NR. 42 (637)
Informācija
Mediācija nav meditācija
9

Šā gada 28. oktobrī Rīgā būs unikāla iespēja piedalīties Dānijas mediācijas speciālista Hansa Boserupa (Hans Boserup) meistarklasē. Viņš teorētiski izskaidros un praktiski demonstrēs mediācijas stilus. Šajā rakstā tiks sniegts neliels ievads par mediāciju un gaidāmo pasākumu. Plašāk par mediāciju informēsim nākamajos "Jurista Vārds" numuros.

Domstarpības, strīdi un konflikti katru dienu rodas visur, kur vien cilvēki ir savstarpējā saskarsmē. Strīdi rada emocionālu spriedzi, kas var kļūt mokoša, apgrūtinot un dažkārt pat paralizējot objektīvu spriestspēju un spēju rīkoties, nopietnākos gadījumos atstājot ietekmi uz cilvēka veselību, ja radušos konfliktu ilgstoši nav iespējams atrisināt pieņemamā veidā. Strīdi negatīvi ietekmē arī dažādu organizāciju darbību, jo konfliktu risināšanai tiek tērēti cilvēku un finanšu resursi, grauta savstarpējā cieņa un reputācija un bieži tiek ierobežota organizāciju darbība un tālākā attīstība.

Jo ilgstošāks ir konflikts, jo lielāka vēlme pusēm ir atrast kādu, kas varētu palīdzēt problēmu atrisināt un nonākt pie lēmuma par to, kuram īsti ir taisnība. Vienkāršākais risinājums ir vēršanās tiesā, kas Latvijas gadījumā var izvērs­ties par mēnešiem un gadiem ilgu cīkstēšanos katram par savu taisnību, bet rezultāts – tiesas spriedums – bieži vien nemaz nesniedz kāroto rezultātu un gandarījumu ne vienai, ne otrai pusei.

Šajā kontekstā pasaulē ir attīstījušās vairākas alternatīvas konfliktu risināšanas metodes, starp tām jāmin arī mediācija. Mediācijas process atšķiras no tiesas, šķīrējtiesas, samierināšanas un sarunu metodēm. To vada profesionāli apmācīta, neitrāla persona – mediators. Mediators pats nav iesaistīts strīdā, un viņš nepārstāv nevienu no pusēm, bet rosina konfliktējošo pušu savstarpējo komunikāciju, lai tās gūtu izpratni par situāciju un tiktu sasniegts visiem strīdā iesaistītajiem pieņemams risinājums.

Mediācija nav meditācija, kā pirmajā mirklī daudzi iedomājas vārdu līdzības dēļ. Tai ir absolūti cita filozofiskā orientācija un metodika, tomēr jāatzīst, ka dažas iezīmes mediācijai un meditācijai ir kopīgas – abu pieeju rezultāts ir miera un labsajūtas atgūšana.

Mediācija Latvijā ir ļoti perspektīva domstarpību, strīdu un konfliktu risināšanas metode kā profesionālā, tā privātā jomā. Pēdējos gados sabiedrības interese Latvijā par mediāciju kā konfliktu risināšanas iespēju pamazām aug, un nu jau Latvijā ir savs izglītotu, profesionālu mediatoru kopums. Tie ir cilvēki, kuri apguvuši mediācijas procesa principus un spēj piedāvāt profesionālu atbalstu konfliktu risināšanā. Arī Tieslietu ministrija darbojas pie normatīvās bāzes izstrādes mediācijas procesa formalizēšanai valsts tiesiskajos procesos.

Tomēr mediācijas attīstība un piemērošanas efektivitāte Latvijā zināmā mērā būs atkarīga no plašākas sabiedrības vispārīgas izpratnes un zināšanām par šo alternatīvo konfliktu risināšanas metodi, tās izmantošanas iespējām dažādās jomās un, protams, no mediatoru profesionalitātes un praktiskajiem rezultātiem. Plašākas sabiedrības zināšanas un izpratne par mediāciju kā efektīvu strīdu risināšanas metodi un tās piedāvātajiem risinājumiem ir vitāli svarīgas, jo viens no mediācijas priekšnosacījumiem ir pušu brīvprātīga līdzdalība procesā. Savukārt brīvprātīgu iesaistīšanos var sagaidīt tikai tad, ja sabiedrībai ir pietiekamas zināšanas un informācija par praktiskiem, veiksmīgiem piemēriem, kas apliecina mediācijas procesa rezultātu efektivitāti. Savukārt mediācijas procesa sekmes ir atkarīgas vispirms no mediatoru profesionalitātes un no tā, cik labi mediators pārvalda procesus, kas ietekmē mediācijas rezultātu.

Mediācijas jomā tiek definēti vairāki mediācijas stili, un katram no tiem ir sava profesionālā pieeja datu un informācijas izzināšanā un apstrādē. Mediatora izvēlētajam stilam ir nozīmīga ietekme uz mediācijas procesa formu, saturu un rezultātu.

28. oktobrī ar savu meistarklasi mediācijā Rīgā viesosies Dānijas pazīstamākais mediators, advokāts un vairāku augstskolu lektors, mācību grāmatu autors – Hanss Boserups, kurš iepazīstinās ar vairākiem mediācijas stiliem, ko pārvaldot un pareizi piemērojot, profesionāli mediatori veiksmīgi tiek galā ar mediācijas procesa mikrodinamiskajiem aspektiem un spēj panākt sekmīgu, visām iesaistītajām personām pieņemamu rezultātu.

Eva Branta-Nellemane, mediatore

VISI RAKSTI 19. Oktobris 2010 /NR. 42 (637)
9 KOMENTĀRI
TAVA ATBILDE :
VĀRDS
3000
IENĀKT:
KOMENTĒŠANAS NOTEIKUMI
odCsWtFInC
3. Jūnijs 2012 / 04:55
0
ATBILDĒT
Este es el tema que nadie quiere arodbar por la burda opinif3n de quienes asumen un inframundo como una realidad y deidad absoluta. Abriendo los ojos se ciegan ante una realidad ine9dita que te embarga hasta donde quieres y llega tan lejos como lo imaginas.
DbcBSjTp
1. Jūnijs 2012 / 01:42
0
ATBILDĒT
pues yo lo tambien lo qeiuro, pero no c como, como se repartiran los gustos por los sistemas operativos OS, ANDROIND, WP7 que dice nokia al respecto. la interface de WP7 esta padre pero no la he usado, por que no me lo das a mi y te comento al respecto. ja es broma me gustaria participara para ganarmelo pero no c como
Asnate
22. Oktobris 2010 / 15:31
0
ATBILDĒT
Laba ideja!



Būtu noderīga, piemēram, JV intervija ar Latvijā reāli praktizējošiem mediatoriem vai raksts, kas sniegtu pēc iespējas praktiskāku (uz pieredzi balstītu)ieskatu mediācijas norisē (piemēram, par mediatora funkcijām, mediācijas pamatprincipiem (konfidencialitāti u.c.), mediācijas procesa izmantošanas robežām utt).



Papildus piebilde: būtu interesanti analizēt ne tikai mediācijas potenciālu civiltiesisku, bet arī administratīvi tiesisku strīdu risināšanā.



Jebkurā gadījumā - lai veicas mediācijas entuziastiem!
RĀDĪT VĒL KOMENTĀRUS / 6
komentēt
Pievienot rakstu mapē
Pievienot citātu mapei
Pievienot piezīmi rakstam
Drukāt
ienākt ar
JURISTA VĀRDS
Abonentiem! Ieiet šeit
GOOGLE
DRAUGIEM.LV
reģistrēties
autorizēties