24. Augusts 2010 /NR. 34 (629)
Skaidrojumi. Viedokļi
Valstiskā uzraudzība pār šķīrējtiesas spriedumu tiesiskumu
8
Prof. Dr.habil.iur.
Kalvis Torgāns
Augstākās tiesas senators 

Tiesu prakses apkopojums par izpildu rakstu izsniegšanu šķīrējtiesas nolēmumu piespiedu izpildei, ko veikusi Augstākā tiesa 2008. gadā,1 sniedz visai plašu un detalizētu ieskatu gan par kļūmēm šķīrējtiesu un rajonu tiesu darbā, gan arī par attiecīgo likuma normu traktējumu. Taču prakse vēl un vēl izvirza jaunus jautājumus, kā arī liek sīkāk noskaidrot dažu tiesību normu saturu. Pēc Civilprocesa likuma (turpmāk tekstā – CPL) 2009. gada 5. februāra grozījumiem par izpildu rakstu izsniegšanu lemj rajona (pilsētas) tiesa pēc parādnieka dzīves vai atrašanās vietas, nevis pastāvīgās šķīrējtiesas atrašanās vietas kā iepriekš. Līdz ar to ir paplašinājies to rajona (pilsētas) tiesas tiesnešu skaits, kam nākas izlemt šos jautājumus. Šajā rakstā apskatīti daži jautājumi, kas nav skarti jau minētajā tiesu prakses apkopojumā vai parādījušies jau pēc tā pabeigšanas.

I. Šķīrējtiesu spriedumi un izpildu raksti to izpildei skaitļos

Atbilstoši CPL 528. un 533. pantam šķīrējtiesas nolēmumi nav pārsūdzami, ir pusēm obligāti un izpildāmi labprātīgi nolēmumā noteiktajā termiņā. To tiesiskā pamatotība nav pārbaudāma apelācijas vai kasācijas kārtībā. Taču visai bieži šķīrējtiesas spriedumi par parādu piedziņu un citiem mantiskiem prasījumiem labprātīgi netiek pildīti, un tad ieinteresētā puse meklē valsts palīdzību, lūdzot tiesu izsniegt izpildu rakstu, lai piedziņu veiktu piespiedu kārtā.

Par apjomu, kādā tiesas īsteno izpildu rakstu izsniegšanu šķīrējtiesas spriedumu izpildei, liecina šādi Tiesu informatīvās sistēmas dati: 2008. gadā Latvijas tiesās izskatīti 3437 pieteikumi par šķīrējtiesas nolēmumu izpildi, apmierināti 2607 pieteikumi, atstāti bez izskatīšanas pieci, lieta izbeigta par 32 pieteikumiem; 2009. gadā izskatīti 3298 pieteikumi, apmierināti 2265, atstāti bez izskatīšanas četri, lieta izbeigta par 21 pieteikumu. Šie skaitļi rāda, ka šķīrējtiesas dod jūtamu atslogojumu vispārējās jurisdikcijas tiesām, taču izraisa arī jautājumu, kāpēc daudz ir neapmierināto pieteikumu.

No statistikas datiem nav grūti izrēķināt, ka dažādu trūkumu dēļ tiesas, respektīvi, tiesneši, kas vienpersoniski lemj par izpildu raksta izsniegšanu, 2008. gadā nav taisījuši pozitīvu lēmumu vairāk nekā 790 gadījumos, bet 2009. gadā – gandrīz 1000 gadījumos. Tātad šķīrējtiesas spriedums ir izrādījies brāķis. Tik liels brāķa skaits ir šokējošs, ko nespēj mīkstināt pat skaidrojums, ka daļa šķīrējtiesas spriedumu varētu būt izpildīti labprātīgi, bez izpildu raksta. Visticamāk, prasītājs gan ir ātri saņēmis sev labvēlīgu un nepārsūdzamu spriedumu, bet šis spriedums tā arī paliks neizpildīts. Un nav jau arī liels brīnums, jo šķīrējtiesu skaits Latvijā ir tāds, kāds nav zināms nevienā Eiropas valstī. Šķīrējtiesu veidošanai būtībā nav nekādu ierobežojumu, tādēļ tās ir savairojušās milzīgā daudzumā – 2010. gada vidū to bija 190.2 Kvantitāte diemžēl nenodrošina kvalitāti.

 

II. Autonomija, lai palīdzētu

Mūsdienu sabiedrība ir attālinājusies no šķīrējtiesas sākotnējā veidola. Savulaik tas bija šāds: strīda dalībnieki vienojās, ka uztic strīda izšķiršanu kādam abiem pazīstamam gudram, taisnīgam, objektīvam, nosvērtam utt. cilvēkam, aicinot viņu par šķīrējtiesnesi, un ka viņa lēmumu labprātīgi izpildīs, nemeklējot ne tiesu izpildītāju, ne kādu citu valsts varas pārstāvi. Kad vēstures gaitā jau bija radušās valstis, tās pieļāva šādu privātu strīdu ārpustiesas noregulēšanu. Tagadējos laikos personas, kas paraksta šķīrējtiesas klauzulu, bieži vien pat nezina, kura no šķīrējtiesas sarakstā esošām personām vajadzības gadījumā strīdu skatīs, kāda ir viņas gudrība, kvalifikācija, pieredze, kā notiks strīda izskatīšana.

ABONĒ 2024.GADAM!
Trīs iespējas Tavai izvēlei: mazais, vidējais un lielais abonements!
8 KOMENTĀRI
TAVA ATBILDE :
VĀRDS
3000
IENĀKT:
KOMENTĒŠANAS NOTEIKUMI
Mawrix
10. Septembris 2010 / 17:12
0
ATBILDĒT
Ja runājam par galvinieka solidāru atbildību ar parādnieku, vai god. Autors ir ņēmis vērā arī Vekseļu likuma normas?
T
8. Septembris 2010 / 10:47
0
ATBILDĒT
Jā, profesoram ir taisnība – kā var objektīvi izskatīt lietu pret galvinieku, kurš pat devis galvojumu kā pats parādnieks, ja nav zināms, vai kreditors varbūt jau pilnībā vai daļēji ir piedzinis prasījumu no parādnieka, t.sk. arī maksātnespējas procesā? No šī skatupunkta puses galvenajam parādniekam obligāti jāpiedalās lietā līdzatbildētāja statusā.



Tajā pašā laikā būtu jārod atbilde uz sakarīgu jautājumu: parādnieks ir maksātnespējīgs un netika pieaicināts, bet, ja gribi pieaicināt parādnieku, – nevari, jo likums liedz (ko uzdevis Lauris B. > 25.08.2010 18:28). Un vēl uz vienu: ja parādnieks ir ne tikai maksātnespējīgs, bet arī bankrots un izslēgts no Uzņēmumu reģistra, tad kā var viņu pieaicināt līdzatbildētāja statusā?
Raimo
8. Septembris 2010 / 10:11
0
ATBILDĒT
Un "valsts" tiesu neefektivitāte Latvijā ir tāda, kāda arī nav zināma nevienā Eiropas valstī!

Varbūt šeit var saskatīt seku-cēlonisko sakarību, kāpēc Latvijā ir tik daudz šķirējtiesas....Jeb godātais profesora kungs par to nav aizdomājies....un tikai "cep" kalamburus, pat noliedzot sevis paša ne tik sen iepriekš pausto viedokli....

Bet dažaai paustajai domai var jau piekrist, izņemot par strīdus skatīšanu tiesā par piedziņu no galvinieka, ja "galvenais" parādnieks ir maksātnespējīgs!
RĀDĪT VĒL KOMENTĀRUS / 5
VĒL ŠAJĀ ŽURNĀLĀ
VĒL PAR ŠO TĒMU
VĒL ŠAJĀ NOZARĒ
VĒL ŠAJĀ RUBRIKĀ
komentēt
Pievienot rakstu mapē
Pievienot citātu mapei
Pievienot piezīmi rakstam
Drukāt
ienākt ar
JURISTA VĀRDS
Abonentiem! Ieiet šeit
GOOGLE
DRAUGIEM.LV
reģistrēties
autorizēties