18. Augusts 2009 /NR. 33 (576)
Skaidrojumi. Viedokļi
Tiesiskās paļāvības un sociāli atbildīgas valsts principi
4
Sociāli ekonomiskie procesi un konstitucionālās vērtības
Gunārs Kūtris
Satversmes tiesas priekšsēdētājs 

Ar šo nelielo rakstu1 vēlētos vērst uzmanību uz divām konstitucionālām vērtībām, kurām, kā to apliecina Satversmes tiesas prakse, ir vislielākā nozīme valsts sociāli ekonomiskās politikas noteikšanā un īstenošanā: 1) sociāli atbildīgas valsts principu kā valsts sociāli ekonomisko procesu stimulētāju, 2) tiesiskās paļāvības principu kā procesu stabilizētāju.

Iespējams, tieši konstitucionālo tiesu tiesneši vislabāk apzinās tās vērtības, kas ierakstītas konstitūcijās. Šo dokumentu mēs vienmēr izprotam kā:

– valsts un nācijas galveno vērtību sistēmas stiprinātāju un sargātāju;

– visas tiesību sistēmas vadlīniju noteicēju;

– galveno "uzvedības noteikumu" valstī nostiprinātāju visaugstākajā juridiskajā līmenī;

– dokumentu, kurā ir nostiprināti galvenie noteikumi un principi, kas cilvēkam jāievēro, dzīvojot konkrētā valstī, kā arī galvenās tiesības, brīvības un pienākumi.

Kā tādas valsts pārstāvis, kurā ir spēkā 1922. gadā pieņemtā konstitūcija (Satversme), es droši varu apgalvot, ka konstitūcija zināmā mērā "dzīvo" līdzi sabiedrībai. Tā, nepārkāpjot savu tiesisko ietvaru, ir elastīga – pielāgojas konkrētajai tiesiskajai realitātei un politiski ekonomiskajai situācijai. Tajā pašā laikā konstitūcija arī veido šo tiesisko realitāti. Valsts pamatlikumā ietvertās vērtības ir kā vadlīnijas visu varas atzaru pārstāvjiem – gan likumdevējam, gan izpildvarai, gan tiesu varai.

 

Sociāli atbildīgas valsts princips

Sociāli atbildīgas valsts principam ir nozīme, ne tikai interpretējot un konstitucionāli tiesiski izvērtējot pamattiesības. Šis princips ir jārespektē gan likumdevējam, gan izpildvarai, organizējot sociāli ekonomiskos procesus valstī. Sociāli atbildīgas valsts princips pilnvaro valsti un vienlaikus arī uzliek tai pienākumu īstenot aktīvu politiku sabiedrības problēmu risināšanai visplašākajā nozīmē.

Ļoti daudzu Eiropas valstu konstitūcijās, jo īpaši tajās, kas radītas pagājušā gadsimta beigās, ir ietverts sociālas (sociāli atbildīgas) valsts princips. Taču ne Latvijas, ne arī Moldovas konstitūcijā nav normas, kas definētu valsti kā sociālu (sociāli atbildīgu), proti, konstitūcijās nav tieši pasludināts sociālas valsts konstitucionālais princips.

Latvijā šādu normu trūkumu ir aizpildījusi Satversmes tiesa, izstrādājot un noformulējot attiecīgo doktrīnu, loģiski un sistēmiski interpretējot dažādas Satversmes normas.

ABONĒ 2024.GADAM!
Trīs iespējas Tavai izvēlei: mazais, vidējais un lielais abonements!
4 KOMENTĀRI
TAVA ATBILDE :
VĀRDS
3000
IENĀKT:
KOMENTĒŠANAS NOTEIKUMI
Lelde
7. Oktobris 2009 / 23:13
0
ATBILDĒT
Studējot jurisprudenci secināju, ka Latvijas Republiku nevar apzīmēt ar jēdzienu \"demokrātiska valsts\". Līdz tādai mums vēl ir \"jāaug\". Ceru, ka Satversmes tiesa to veicinās.

Paldies, ļoti labs raksts.
Sanita
19. Augusts 2009 / 11:58
0
ATBILDĒT
Būtu patiešām labi, ja arī likumdevēj- un izpildvaras pārstāvji šo Tiesneša G.Kūtra vēstījumu nevien izlasītu, bet arī ņemtu vērā!
Pauls
18. Augusts 2009 / 14:02
0
ATBILDĒT
Vai tad Kūtra kungs vairs nedrīkstēs muti atvērt? Viss zolīdi - lēmuma pieņemšanai ir noteikti rāmji, kas arī tika ieskicēti.
RĀDĪT VĒL KOMENTĀRUS / 1
VĒL ŠAJĀ ŽURNĀLĀ
VĒL PAR ŠO TĒMU
VĒL ŠAJĀ NOZARĒ
VĒL ŠAJĀ RUBRIKĀ
komentēt
Pievienot rakstu mapē
Pievienot citātu mapei
Pievienot piezīmi rakstam
Drukāt
ienākt ar
JURISTA VĀRDS
Abonentiem! Ieiet šeit
GOOGLE
DRAUGIEM.LV
reģistrēties
autorizēties