Noziedzīgie nodarījumi citu tiesībpārkāpumu starpā izceļas ar lielāku bīstamību un kaitīguma smagumu. Kaitīgums ir neatņemams noziedzīga nodarījuma kritērijs, kas izpaužas ievērojamā sabiedrības, tās daļas vai atsevišķa indivīda interešu apdraudējumā. Taču atšķirīgiem noziedzīgajiem nodarījumiem to kaitīgums un bīstamība, attiecīgi arī pašu noziedzīgo nodarījumu raksturs atšķiras. Iepriekšminētais noteic noziedzīgu nodarījumu klasifikācijas esamību. Šādas klasifikācijas pastāvēšanas pamatnosacījums ir objektīvās noziedzīgu nodarījumu smaguma pakāpes noteikšanas iespējamība. Lai atbildētu uz jautājumu, vai šāda iespējamība ir reāla vai arī noziedzīgu nodarījumu klasifikācijai jābalstās uz subjektīviem pieņēmumiem un abstraktiem kritērijiem, detalizēti jāizanalizē krimināltiesiskā un kriminoloģiskā teorija.

Latvijā likumdevējs izvēlējies divus noziedzīgu nodarījumu klasifikācijas kritērijus. Pirmais kritērijs ir Krimināllikuma (turpmāk – KL) sevišķās daļas pantā (vai tās daļā) paredzētās sankcijas barguma pakāpe. Otrais kritērijs ir vainas forma.

Pirmais kritērijs klasifikācijā izpaužas šādi: jo sankcija ir bargāka, jo smagāks, tātad teorētiski arī par kaitīgāku un bīstamāku tiek uzskatīts noziedzīgs nodarījums. Par pamatu ņemot šo kritēriju, KL noziedzīgi nodarījumi tiek dalīti kriminālpārkāpumos un noziegumos.