Te nu tad arī nonākam pie dilemmas. Vai nu Latvija (ES sastāvā) ir tiesiska valsts, vai nav. Ja ir - vai nu tā rīkojas (tajā tiesas rīkojas) kosekventi, vai nē. Ar to konsekvenci domāju - es kā "nejuriste" tik daudz esmu iemācījusies, ka ir vismaz divu veudu jurisdiskās sistēmas - vienās balstās uz precedentiem, citās (un tostarp Latvijā) - tieši uz LIKUMIEM. Tātad - atļauts ir viss, kas nav aizliegts ar likumu. Viss, ko aizliedz, jāaizliedz ar likumu (nu labi, likumpamatotiem aktiem utt.). Tātad "notiesāt" var par konkrētas, likumā vai līdzvērtīgā aktā ietvertas normas pārkāpumu. Ja te piemaisa klāt visu laiku visās ES valstīs notikušu tiesas procesu spriedumus ka analogijas, kas obligāti jāņem vērā - nu tad.... Vienvardsakot - nivelējot uz sadzīves līmeni, neviens Latvijas (ka arī citas valsts) pilsonis vai juridiskā persona nevar būt droša, ka, nepārkāpjot savas valsts LIKUMOS nostiprinātās normas, viņs tik un tā pēkšņi neizrādīsies pārkāpis kaut kādu citu noteikumu, ko radījis precedents, sak, vakar vai pagājšmēnes kādā nepazīstama cilvēka lietā pilnīgi svešā valstī tiesa nolēma kaut ko, un kas līdzīgs tam spriedumam var tātad tikts piemērots arī mūsu cilvēka gadījumā.

Vai tā?

Jā vai nē? ATbildei jābūt viennozīmīgai - vai mūsu valstī reglamentē tikai rakstītie likumi un normas, vai arī pasludinātie spriedumi lietās, kas nav saistītas ar mūsu cilvēkiem, mūsu iestādēm un, protams, mūsu juridisko