Nobeigums. Sākums “JV” Nr.29, 9.08.2005.

Ja objektivitāti pierādījumu novērtēšanā varētu saprast kā vienlīdz neieinteresētu katra lietas dalībnieka iesniegto pierādījumu novērtēšanu, pēc iespējas neietekmējoties no aizspriedumiem pret kādu no pusēm, tad vispusību un pilnību jēdzieniski nošķirt ir sarežģītāk. Iespējams, nošķīrumu varētu tēlaini aprakstīt tā, ka vispusība novērtēšanā būtu prasība pēc plašuma, t.i., katra pierādījuma novērtēšana iespējami dažādos aspektos, bet pilnība būtu prasība pēc dziļuma, t.i., katra novērtējamā pierādījuma aspekta iespējami detalizētāka analīze. Tā, piemēram, lai novērtētu liecinieka liecību, nepietiek ar liecinieka izteikumu satura novērtēšanu, kas būtu vienpusīgi. Vispusības prasība tiks ievērota, ja bez izteikuma satura tiesa būs vērtējusi arī apstākļus, kas ir ārpus pierādīšanas priekšmeta, bet kas piešķirs vai arī atņems ticamību liecinieka izteikumiem. Literatūrā un tiesu spriedumos kā nozīmīgi faktori, kam jāpiešķir novērtējums, tiek minēti: liecinieka uzvedība liecības sniegšanas laikā, līdzšinējā uzvedība, viņa uzticamība, neierašanās pēc tiesas uzaicinājuma, situācija, kādā viņš uztvēris ziņas, par kurām informē tiesu, apstākļi, kas to varēja maldināt, uztverot informāciju, liecinieka kompetence attiecīgajā jautājumā, spēja izvērtēt situāciju, liecības skaidrība un pilnība, neatbildēšana uz būtiskiem jautājumiem, apstākļi, kas varētu liecināt par to, ka liecinieks nemaz nevarēja attiecīgu faktu uztvert, jo, iespējams, attiecīgajā laikā bija prombūtnē u.tml.⁴⁷ Pieņemot, ka iepriekšējie apsvērumi par vispusības un pilnības nošķiršanu ir pareizi, pilnības prasība savukārt tiks ievērota, kad visi iepriekš minētie faktori, kas varējuši ietekmēt liecinieka liecības saturu, tiks izvērtēti pietiekami nopietni un katram no tiem tiks piešķirta attiecīga nozīme pierādījuma izšķirīguma noteikšanā saistībā ar citiem lietā vērtētajiem apstākļiem.
Vispusības, pilnības un objektivitātes prasība pierādījumu novērtēšanā ir cieši saistīta ar pierādījumu novērtēšanu to kopumā, kas, kā minēts iepriekš, atšķirībā no CPK, CPL pantā par pierādījumu novērtēšanu vairs nav ietverta. A.Līcis izteicis viedokli, ka šī prasība “ir ļoti svarīga un tās neiekļaušana šajā pantā ir pilnīgi nepamatota”.⁴⁸ Tomēr ne vienmēr prasība pēc pierādījumu vērtēšanas to kopumā tiek uzskatīta par vislabāko vai par vienīgo iespējamo novērtēšanas veidu.