Tiesību prakses katalogs: Tiesu nolēmumi administratīvajās lietās – Jurista Vārds

Tiesu nolēmumi administratīvajās lietās

žurnāls / Tiesību prakse

Piekļuve informācijai, kas klasificēta kā informācija “Dienesta vajadzībām”

14. Aprīlis 2015 /NR. 15 (867)

Informācijas atklātības likums neparedz vispārēju aizliegumu izsniegt personām ierobežotas pieejamības informāciju, kas klasificēta kā informācija "Dienesta vajadzībām". Līdz ar to, ja persona ir iesniegusi likumam atbilstošu pieprasījumu par ierobežotas pieejamības informācijas izsniegšanu, iestādes atteikumam sniegt informāciju, kas kvalificēta kā informācija "Dienesta vajadzībām", ir jābūt pamatotam ar lietderības apsvērumiem. Atbilstoši Informācijas atklātības likuma 5. panta pirmajai daļai un 8.1 panta pirmajai daļai nav tiesiska pamata ierobežot informācijas pieejamību tikai tāpēc, ka informācijas izpaušana informācijas rakstura un satura dēļ var vispārīgi apgrūtināt iestādes darbu. No Kriminālprocesa likumā nostiprinātā advokāta kā aizstāvja būtības, kā arī pierādījumu pārbaudes institūta izriet advokāta uzdevums vērtēt ekspertīzes metožu pareizību un eksperta kompetenci un to apšaubīt, ja tam ir objektīvs pamats. ...

žurnāls / Tiesību prakse

Pieteicēja tiesības prasīt tiesvedības turpināšanu, ja iestāde tiesas procesa laikā ir apmierinājusi pieteicēja prasījumu

24. Marts 2015 /NR. 12 (864)

Administratīvā procesa likuma 282. panta 7. punkta jēga ir uzlikt tiesai pienākumu izbeigt tiesvedību lietā gadījumā, ja pieteicējam objektīvi vairs nav nepieciešama tiesas aizsardzība sakarā ar to, ka tiesiskais strīds, kura dēļ pieteicējs ir iesniedzis pieteikumu tiesā, ir izbeidzies (Administratīvā procesa likuma 282. panta 7. punkts). Attiecībā uz tiesībām saņemt atlīdzinājumu lietā, kurā atbildētājs ir atzinis savu kļūdu un to labojis tiesvedības laikā, tiesvedības turpināšana pārsūdzētā lēmuma vai faktiskās rīcības tiesiskuma izvērtēšanai ir iespējama vienīgi gadījumā, ja interese saņemt atlīdzinājumu ir patiesa. Tā nav izmantojama kā iegansts tiesvedības turpināšanai (Administratīvā procesa likuma 282. panta 7. punkts). Piemērojot Administratīvā procesa likuma 282. panta 7. punktu, jāņem vērā ne tik daudz pieteicēja subjektīvā attieksme, bet gan objektīvs situācijas novērtējums. Secinājumam par līdzīgu gadījumu atkārtošanos ir jābūt nevis kā teorētiskam pieņēmumam, bet gan kā ticamai iespējai. Tikai pirmajā gadījumā var konstatēt, ka tiesiskais miers nav iestājies un ir pamats turpināt tiesvedību, pat ja konkrētajā gadījumā atbildētājs ir izpildījis pieteikumā tiesai lūgto (Administratīvā procesa likuma 282. panta 7. punkts). ...

žurnāls / Tiesību prakse

Personas tiesības pārsūdzēt atteikumu anulēt paziņojumu par transportlīdzekļa iegādi un pievienotās vērtības nodokļa samaksu

3. Marts 2015 /NR. 09 (861)

No likuma "Par nodokļiem un nodevām" 16. panta 6. punkta izriet, ka tad, ja persona pati iestādei darījusi zināmu maksājamo nodokļu apmēru, personai ir tiesības noteiktā termiņā šo informāciju labot vai precizēt. Tā kā paziņojums par transportlīdzekļa iegādi un pievienotās vērtības nodokļa samaksu pēc būtības pielīdzināms deklarācijai, minētā norma attiecināma arī uz paziņojuma par transportlīdzekļa iegādi un pievienotās vērtības nodokļa samaksu labošanu vai precizēšanu. Valsts ieņēmumu dienesta atteikums anulēt iesniegtu paziņojumu par transportlīdzekļa iegādi un pievienotās vērtības nodokļa samaksu liedz īstenot likuma "Par nodokļiem un nodevām" 16. panta 6. punktā minētās tiesības. Tādēļ šāds lēmums ir administratīvais akts. ...

žurnāls / Tiesību prakse

Privatizējamā objekta nosacītā cena; privatizācijas projekta iesniedzēja tiesības prasīt apstiprināt iesniegto projektu

24. Februāris 2015 /NR. 08 (860)

Likumā "Par privatizējamo valsts un pašvaldību īpašuma objektu novērtēšanas kārtību" minētā objekta nosacītā cena ir privatizācijas komisijas noteiktā objekta sākotnējā realizācijas cena vai sākotnējā izsoles cena. No likuma regulējuma neizriet, ka tā nevarētu sakrist ar tirgus cenu vai komisija to nevarētu noteikt arī atšķirīgu no ekspertu noteiktās cenas. Komisijas kompetencē ir noteikt objekta cenu, par kādu sākotnēji tas piedāvājams privatizācijai. Tādējādi pēc būtības nosacītā cena ir īpašuma tirgus cena, jo brīvajā tirgū preces cenu nosaka tas, par kādu summu viena persona no otras ir gatava iegādāties kādu objektu. Atbilstoši Privatizācijas likuma 39. pantam jebkurš privatizācijas subjekts var sagatavot un iesniegt privatizācijai nodota pašvaldības īpašuma objekta privatizācijas projektu, kurā ietverama arī nosacītā cena. Taču tas nenozīmē, ka minētā projekta iesniedzējam ir tiesības pieprasīt, lai komisija apstiprinātu tieši šo projektu un nosacīto cenu. ...

žurnāls / Tiesību prakse

Augstākas tiesas kompetence attiecībā uz pieteikumu par vēlēšanu rezultātu pārbaudi

16. Decembris 2014 /NR. 49 (851)

Augstākās tiesas kompetencē attiecībā uz pieteikumu par vēlēšanu rezultātu pārbaudi ir ne tikai pārbaudīt Centrālās vēlēšanu komisijas lēmuma pareizību no formālā viedokļa (kļūdas balsu skaitīšanā, lēmuma sagatavošanā u.tml.), bet arī pārbaudīt vēlēšanu norises tiesiskumu, proti, tās atbilstību Latvijas Republikas Satversmes 6. pantā un starptautisko tiesību dokumentos ietvertajiem vēlēšanu principiem. Satversmes 18. pantā apzināti ietverts regulējums nodot vēlēšanu rezultātu pārbaudi parlamentam, nevis tiesai. Tomēr Satversmes 18. pants ir interpretējams no Satversmes 1. panta izrietošo demokrātiskas un tiesiskas valsts principu tvērumā, kuru atbilstoša un taisnīga piemērošana var notikt tikai gadījumā, ja tiek ņemta vērā attiecīgajā laikā valdošā izpratne par demokrātisku un tiesisku valsti un sabiedrībā pastāvošās vērtības. Demokrātija, tiesiskums un cilvēktiesības tikai tad ir jēgpilnas, ja tās funkcionē efektīvi. Efektīvs tiesību aizsardzības mehānisms vēlēšanu rezultātu pārbaudē nozīmē tiesības lemt par rezultātu tiesiskumu, kas vienlaikus ietver arī tiesības atzīt to prettiesiskumu. Tā kā Saeimas vēlēšanu likums paredz, ka visa valsts teritorija ir sadalīta vēlēšanu apgabalos, savukārt balsošana notiek vēlēšanu iecirkņos, šis iedalījums ir ņemams vērā, arī izskatot lietas par vēlēšanu tiesību pārkāpumiem. Ja ir konstatējams, ka vēlēšanu rezultāts ir ietekmēts konkrētā vēlēšanu iecirknī, ir lemjams par rezultātu tiesiskumu attiecīgajā iecirknī. Ja ir atzīstams vēlēšanu rezultātu prettiesiskums kādā vēlēšanu apgabalā, ir pamats lemt par apgabalu. Savukārt, ja tiek secināts, ka vēlēšanu rezultāts ir ietekmēts visā valsts teritorijā, ir pamats lemt par visiem Centrālās vēlēšanu komisijas apstiprinātajiem vēlēšanu rezultātiem. Vēlētāju gribas ietekmēšana ar balsu uzpirkšanu ir rupjš vēlēšanu tiesību pārkāpums. Savukārt tas, cik atbildīgi paši vēlētāji izturas pret savām tiesībām un pienākumiem, ietekmē valsts organizācijas kvalitāti. Piekrītot piedāvājumam pārdot savu vēlētāja balsi, tiek grauti demokrātiskas valsts pamati. Bet arī šādos gadījumos attiecībā uz vēlēšanu norises tiesiskuma pārbaudi ir piemērojams tāds pats juridiskais kritērijs kā citos gadījumos – vēlēšanu rezultāti ir atceļami, ja ir pietiekami liela ticamība, ka konstatētie tiesību pārkāpumi ir ietekmējuši deputātu vietu sadalījumu. Izskatāmajā lietā pietrūkst tiešu pierādījumu, kas ļautu tiesai ar pietiekamu ticamību atzīt, ka vēlēšanu pārkāpumi ir bijuši vai atsevišķos gadījumos bijuši tik lielā apjomā, ka tie ir mainījuši vēlēšanu iznākumu kādā vēlēšanu iecirknī. Tomēr vēlēšanu rezultāti atsevišķos vēlēšanu iecirkņos, pat ja neļauj konstatēt vēlēšanu rezultātu prettiesiskumu, ir nesaprotami, un esošajā tiesvedībā nav iespēju tos pārliecinoši izskaidrot. ...

žurnāls / Tiesību prakse

Par 12. Saeimas vēlēšanu rezultātiem

4. Novembris 2014 /NR. 43 (845)

Augstākās tiesas Administratīvo lietu departaments kopsēdē šādā sastāvā: tiesas sēdes priekšsēdētāja tiesnese V. Krūmiņa, tiesnese J. Briede, tiesnesis A. Guļāns, tiesnese V. Kakste, tiesnese D. Mita, tiesnese I. Skultāne, tiesnese L. Slica, tiesnese R. Vīduša, piedaloties pieteicējas politiskās partijas ""Saskaņa" sociāldemokrātiskā partija" pārstāvim Andrejam Elksniņam, atbildētājas Latvijas Republikas pusē pieaicinātās ...

žurnāls / Tiesību prakse

Informācijas par amatu konkursa norisi pieejamība

28. Oktobris 2014 /NR. 42 (844)

Informācijas atklātības likuma 5. panta otrās daļas 5. punkts nav attiecināms uz jebkuru informāciju, kas ir saistīta ar konkursiem, eksāmeniem un citiem līdzīgiem notikumiem. Šīs normas jēga ir ierobežot vērtēšanas apstākļu pieejamību. Netiek aizsargāts pats notikums, bet gan šā notikuma ietvaros veiktā vērtēšana. Ierobežotas pieejamības informācijas statuss var būt noteikts tādai informācijai, kas nepieciešama iestādes darba nodrošināšanai vai arī personas aizsardzībai. Pieteikuma dokumenti uz izsludināto konkursu ir uzskatāmi par ierobežotas pieejamības informāciju, jo attiecas uz personu privāto dzīvi (ja vien sabiedrības interese uzzināt pretendentu vārdus nav lielāka par šo personu tiesībām uz privātās dzīves aizsardzību). ...

žurnāls / Tiesību prakse

Maksātnespējas administratora statuss administratīvajā procesā

29. Jūlijs 2014 /NR. 29 (831)

Pēc maksātnespējas procesa pasludināšanas maksātnespējas administrators ir tā persona, kura turpmāk rīkojas ar personas mantu, risinot jautājumus par saistību izpildi un kreditoru prasījumu apmierināšanu. Tādējādi fiziskās personas maksātnespējas procesa pasludināšanas gadījumā maksātnespējas administrators lietās, kas skar fiziskās personas mantisko stāvokli, iestādē un tiesā uzstājas fiziskās personas vietā un īsteno visas no procesuālajām tiesību normām izrietošās tiesības un pienākumus. ...

žurnāls / Tiesību prakse

Darba tiesisko attiecību valsts uzraudzības robežas

29. Jūlijs 2014 /NR. 29 (831)

Darba tiesiskās attiecības ir privāttiesiskas attiecības. Vienlaikus darba tiesisko attiecību un darba aizsardzības jomā ir paredzēta valsts uzraudzība un kontrole, ko īsteno valsts pārvaldes iestāde – Darba inspekcija. Darba inspekcijas izdoti administratīvie akti ir pārsūdzami tiesā administratīvā procesa kārtībā. Šādā pašā kārtībā veicama kontrole pār inspekcijas nepamatotu atteikšanos izdot administratīvo aktu. Valsts uzraudzības nepieciešamība privāttiesiskajās attiecībās parasti tiek atzīta atsevišķos gadījumos, ņemot vērā iespējamo pušu "spēku" nevienlīdzību. Tās ietvaros valstij ir jāspēj ātri un efektīvi novērst "vājākās" puses tiesību vai tiesisko interešu pārkāpumu. Ievērojot darba tiesisko attiecību privāttiesisko raksturu, valsts pārvaldes iestāde drīkst iejaukties tikai tiktāl, ciktāl darbinieka tiesības skaidri izriet no tiesību normām. Darbinieku pārstāvjiem ir tiesību normās noteikta tiesība savlaicīgi, pienācīgā veidā un apjomā saņemt no darba devēja informāciju par uzņēmuma pašreizējo ekonomisko un sociālo stāvokli un iespējamām tā izmaiņām. Tādējādi attiecīgā darbinieku tiesība skaidri izriet no tiesību normām. Jēdzieni "savlaicīgi", "pienācīgā veidā un apjomā", "pašreizējais ekonomiskais un sociālais stāvoklis" ir atklātie juridiskie jēdzieni, kuru saturs noskaidrojams tiesību normu interpretācijas ceļā. Tiesību normu interpretācija un piemērošana ir jebkura tiesību akta, tostarp administratīvā akta, izdošanas sastāvdaļa. Tādēļ tā pati par sevi nekvalificē attiecīgo jautājumu par tādu tiesību strīdu, kurš nav pakļauts Darba inspekcijas izlemšanas kompetencei, un neierobežo Darba inspekciju izdot darba devējam saistošu administratīvo aktu, ja tas nav ievērojis tiesību normās noteiktās darbinieku pārstāvju tiesības saņemt informāciju. ...

žurnāls / Tiesību prakse

Administratīvais akts ar nosacījumu

15. Jūlijs 2014 /NR. 27 (829)

Iestādes lēmumā noteikta iespēja pagarināt šā lēmuma rezolutīvās daļas termiņu ir šā administratīvā akta nosacījums. Nosacījums ir administratīvā akta sastāvdaļa. Līdz ar to, ja adresāts nepiekrīt nosacījumam, viņam administratīvais akts daļā par nosacījumu ir jāpārsūdz. Ja viņš to nedara, viņam jāsamierinās ar nosacījumu. Ja lēmums nav pārsūdzēts un ir kļuvis neapstrīdams, tajā noteiktās tiesiskās attiecības tiesai jāpieņem kā (normatīvs) fakts. Šajā sakarā jāņem vērā, ka viena no administratīvā akta pazīmēm ir tiesiskas sekas. Tiesiskas sekas nozīmē, ka spēkā esošs administratīvais akts ir saistošs visām personām, uz kurām tas attiecas. Tas nozīmē arī to, ka spēkā esošs administratīvais akts var būt pamats jauna administratīvā akta izdošanai. ...

...

5

...

10 20 50

REZULTĀTI LAPĀ

RĀDĪT TIKAI VIRSRAKSTUS

STUDENTA VĀRDS

Rubrika

Informācija

Skaidrojumi. Viedokļi

Priekšvārds

Tiesību prakse

Domu mantojums

Vēstules

Juridiskā literatūra

Sludinājumi. Reklāma

Citu pieredze

In memoriam

Akadēmiskā dzīve

Eiropas telpā

Intervija

Notikums

No citas puses

Diskusija

Nedēļas jurists

Redaktora sleja

Numura tēma

Viktorīna

Aptauja

Tiesību politika

Viedoklis

Juristu likteņi

Jurista vizītkarte

Īsziņas

Studenta Vārds

2014. gads Latvijas tieslietu sistēmā

Atskatā un darbībā

Justīcija attīstībai

Atsaucoties uz publicēto

Jurists un kultūra

Juridiskā darba tirgus

Tiesību prakses komentāri

Tiesību prakse. Judikatūra

Grāmatas

Lekcijas

Periodika

Prakses materiāli

Mūsu autors

Tiesību nozare

Administratīvās tiesības un proc...

Noziedzīgi iegūtu līdzekļu lega...

Dzīvnieku aizsardzība

Tiesu darba organizācija

Policijas tiesības

Valsts un baznīca

Civiltiesības un process

--- Darba tiesības

--- Komerctiesības

--- Konkurences tiesības

--- Patērētāju tiesības

--- Intelektuālā īpašuma tiesības

--- Īres tiesības

--- Medicīnas tiesības

--- Šķīrējtiesu process

--- Maksātnespējas process

Krimināltiesības un process

Konstitucionālās tiesības

Starptautiskās tiesības

Tiesību teorija, vēsture un filoz...

Eiropas tiesības

Tiesu iekārta

Cilvēktiesības

Sociālās tiesības

Publiskie iepirkumi

Datu apstrāde

Tūrisma tiesības

Tehnoloģijas un mākslīgais intel...

--- Mākslīgais intelekts

Pašvaldību tiesības

Apdrošināšanas tiesības

Būvniecības tiesības

Vides tiesības

Nolēmumu piespiedu izpilde

Bērna tiesības

Administratīvā atbildība

ES fondi

Starptautiskās privāttiesības

Enerģētikas tiesības

Valsts pārvalde

Profesionālā ētika

Juridiskā tehnika un valoda

Tiesību politika un prakse Covid-1...

Interešu pārstāvība

E-lieta

Pacientu tiesības

Sankcijas

Militārās tiesības

Trauksmes celšana

Tiesību prakse

Satversmes tiesas nolēmumi

Eiropas Savienības Tiesas nolē...

Eiropas Cilvēktiesību tiesas n...

Tiesu nolēmumi civillietās

Tiesu nolēmumi krimināllietās

Tiesu nolēmumi administratīvaj...

Valsts iestāžu lēmumi

--- Uzņēmumu reģistrs

--- Konkurences padome

--- Patērētāju tiesību aizsard...

--- Centrālā vēlēšanu komisij...

Atzinumi un viedokļi

--- Konstitucionālo tiesību komi...

--- Tiesībsargs

--- Citas institūcijas

Autors

ŽURNĀLU KATALOGS / VISI ŽURNĀLI

23. Aprīlis 2024

saturs abonēt

e-žurnāls