Pētījuma galvenā būtība

Pacienta jēdziens ir medicīnas tiesību centrālais elements. Pacientam kā veselības aprūpes pakalpojumu saņēmējam ir jāgarantē pacienta tiesību un tiesisko interešu aizsardzība visupirms tiesību uz veselības aprūpi ietvaros kā no ārstniecības iestāžu, tā arī ārstniecības personu puses. Īpaši tādās dzīves situācijās, kad pacients atrodas ierobežotas lemtspējas stāvoklī pieņemt noteiktus lēmumus – kā ārstniecībā, tā arī saistībā ar citu liettiesisku vai saistībtiesisku jautājumu risināšanu. Lemtspējas ierobežojumi ir būtiski, ne vien personai īstenojot tiesības uz veselību, bet arī noslēdzot tiesiskus darījumus vai risinot tiesību aizsardzības procesus.

Promocijas darba mērķis ir veicināt lemtspējā ierobežotu pacientu tiesību aizsardzību sistēmas un cieņpilnas šādu pacientu ārstēšanas prakses attīstību Latvijas ārstniecības iestādēs. Lai minēto promocijas darba mērķi sasniegtu, pētīts esošais lemtspējā ierobežotu pacientu tiesību aizsardzības regulējums un tā piemērošanas prakse gan Latvijā, gan starptautiski, izstrādāti priekšlikumi tiesību normu pilnveidei un tiesību doktrīnas attīstībai Latvijā. Lai uzlabotu pacientu, kuriem ir dažāda rakstura lemtspējas un tādējādi lēmumu pieņemšanas ierobežojumi, kā arī uzlabotu tiesību aizsardzības sistēmu, izpētīti Latvijā nepieciešamie un iespējamie tiesiskie, ētiskie un klīniskie risinājumi ārstniecības procesā. Tiek uzskatīts, ka “human rights-based approach to health” (no angļu valodas: cilvēktiesībās balstīta pieeja veselībai) principa piemērošana ļaus risināt mūsdienu veselības aprūpes izaicinājumus gan lokāli, gan globāli ceļā uz lemtspējā ierobežotu pacientu tiesību uz veselību nodrošināšanu lemtspējā ierobežotu pacientu pieejas attīstībai Latvijā.

Lai promocijas darba mērķi sasniegtu, autore vispirms pētījusi lemtspējas institūta jēdzienu, tā saturu, tvērumu un lomu informētās piekrišanas institūtā kā nacionālajos, tā arī starptautiskajos tiesību avotos. Veikts lemtspējas un rīcībspējas institūtu savstarpējs salīdzinājums, padziļināti pētot rīcībspējas institūta attīstību Latvijā, vērtējot alternatīvus rīcībspējas ierobežošanas mehānismus un to ieviešanu ceļā no aizvietotās lēmumu pieņemšanas uz atbalstīto lēmumu pieņemšanu Latvijas tiesībās. Promocijas darba ietvaros tika veikts padziļināts pētījums par Civillikumā ietvertās ģenerālklauzulas “spēja saprast savas darbības nozīmi vai savu darbību vadīt” saturu, vērtējot tās piemērošanu un attiecināmību caur pacienta kā speciālā tiesību subjekta prizmu.

Promocijas darbā pētītas arī pacientu lemtspējas ierobežojumu noteikšanas metodes un testi, vērtējot to juridisko un praktisko piemērojamību, kā arī iespējas to ieviešanai Latvijā. Autore, tostarp, analizējusi galvenos problēmjautājumus personas lemtspējas ievērošanā ārstniecības iestādēs Latvijā, tā arī Eiropas līmenī un starptautiskā mērogā, sniedzot priekšlikumus to novēršanai. Apkopojot jaunākās tiesību, bioētikas un medicīnas zinātnes doktrīnas atziņas un attīstības tendences pasaulē, vērtējot to piemērošanas iespējas Latvijā, izstrādāti priekšlikumi tiesību normu pilnveidei un jaunas tiesību doktrīnas izstrādei Latvijā lemtspējā ierobežotu pacientu pilnvērtīgākai aizsardzībai.

Pētījuma nozīme un novitāte

Veselības aprūpes tiesības, tostarp, pacientu tiesības, Latvijā ir maz pētīta un joprojām samērā vāji attīstīta joma. Tādēļ pētījumi, kuros tiek analizētas šo tiesību attīstības iespējas gan juridiskā, gan ētiskā, gan klīniskā aspektā dod tiešu ieguldījumu sabiedrības veselības attīstībā kopumā. Pētot tiesiskos un klīniskos ierobežojumus, kuri raksturīgi lemtspējā ierobežotiem pacientiem, var iegūt atziņas, kas kalpo šādu pacientu veselības aprūpes procesu uzlabošanai un tādējādi nodrošina augstākus veselības aprūpes sasniegumus gan individuāli, gan kopumā. Šāds pētījums Latvijas ietvaros līdz šai dienai nav ticis izstrādāts.

Kaut arī likumdevējs ar rīcībspējas institūta reformu 2013. gadā normatīvajā regulējumā ir ietvēris ģenerālklauzulu “spēja saprast savas darbības nozīmi vai savu darbību vadīt”, atsakoties no termina “gara darbības traucējumi”, līdz pat šai dienai nav izstrādāta jauna tiesību doktrīna personas rīcības spēju noteikšanai un tiesiska darījuma spēkā esamības izvērtēšanai, nespējot noteikt vienotu tiesisko rāmi šādu psihisko procesu konstatēšanai. Pētījuma ietvaros, tostarp, tiks apzināti un pētīti tie pacientu lēmumu pieņemšanas ierobežojumi, kas atzīstami par tādiem, kuru rezultātā persona ir atzīstama par ierobežoti lemttiesīgu pieņemt lēmumus  – kā ārstniecībā, tā arī pieņemot lēmumus saistību un lietu tiesībās.

Lemtspējas jēdziens Latvijas normatīvajā tiesību regulējumā nepastāv. Šāds jēdziens nav atrodams ne tiesību doktrīnā, ne arī tiesu prakses atziņās. Turklāt tas nav ticis nošķirts no rīcībspējas institūta civiltiesību izpratnē. Šāds komplekss pētījums par lemtspējas ierobežojumiem ir līdz šim pirmais apkopotais un padziļinātais pētījums tiesību zinātnē Latvijā, kura izstrādei nepieciešamas ne vien padziļinātas zināšanas civiltiesībās, bet arī medicīnas un pacientu tiesībās, kā arī papildu zināšanas tiesu psihiatrijas un psiholoģijas zinātnēs.

Promocijas darba nozīme medicīnas tiesību nozarē ir būtiska. To apliecina doktorantūras programmas ietvaros piešķirtais Latvijas Zinātnes padomes apstiprinātais fundamentālo un lietišķo pētījumu projekta konkursa finansējums, kā arī doktorantūras grants. Papildus tam promocijas darba izpildes gaitā sniegts vairāku mecenātu atbalsts, atzīstot šīs tēmas aktualitāti padziļinātai pētījuma izstrādei.

Zinātniskā grāda pretendentes L. Kadiles darbu recenzē Latvijas Universitātes profesore Dr.iur. Sanita Osipova, Rēzeknes Tehnoloģiju akadēmijas asociētā profesore, Dr.iur Līga Mazure un Lēvenas Universitātes (Beļģija) profesors, Dr.iur. Steven Lierman.

Promocijas darba aizstāvēšana notiks 2023. gada 9. jūnijā, plkst. 13:00 LU Tiesību zinātnes promocijas padomes atklātajā sēdē Juridiskās fakultātes tiesas zālē (Raiņa bulv.19, 8. auditorijā – 260. telpā, 2. stāvā).

Ar darbu var iepazīties Latvijas Universitātes daudznozaru bibliotēkā (Raiņa bulvārī 19, 203. telpā, 2. stāvā).