Sanāksmē piedalās un par noziedzības apkarošanu diskutē dalībvalstu valdību vadītāju personiskie pārstāvji no Dānijas, Igaunijas, Krievijas Federācijas, Latvijas, Lietuvas, Norvēģijas, Polijas, Somijas, Vācijas un Zviedrijas.

Līdz ar šo sanāksmi Latvija noslēgs savu prezidentūru BSTF, kuras laikā izveidota jauna darba grupa cīņai ar nelegālo migrāciju, kā arī nodrošināts pēctecīgs un efektīvs BSTF Narkotiku nelegālās aprites un novēršanas apakšgrupas darbs. Prezidentūras pilnvaras uz nākamajiem diviem gadiem tiks nodotas divām valstīm – Vācijai, kura pildīs prezidējošās valsts funkcijas, kā arī Polijai, kura Vācijai sniegs operatīvo atbalstu.

Sabiedrības drošība ir arī viena no Latvijas prezidentūras Baltijas jūras valstu padomē prioritātēm. Atbalstu prioritātes īstenošanā sniedz vairāki ar Baltijas jūras valstu padomi saistīti sadarbības tīkli un struktūras, kuru ietvaros pārrobežu noziedzības apkarošanā sadarbojas arī tiesību aizsardzības iestādes, un BSTF ir viens no šādiem sadarbības formātiem.

BSTF darbības koordināciju rotācijas kārtībā ik pēc diviem gadiem nodrošina prezidējošā valsts ar tās izveidota sekretariāta starpniecību. Iekšlietu ministrijai ir vadošā loma Latvijas prezidentūras BSTF norises pārraudzībā, savukārt prezidentūras sekretariāta darbību nodrošina Valsts policija. Latvijas prezidentūras laikā ir notikušas sešas BSTF Operatīvās plānošanas sanāksmes un BSTF stratēģiskā sanāksme.

BSTF stratēģiskā līmeņa lēmumus pieņem 11 dalībvalstu valdību vadītāju personiskie pārstāvji, savukārt to izpildi operatīvā līmenī nodrošina Operatīvās plānošanas un koordinācijas sanāksmju formāts, kurā piedalās policijas, muitas, robežsardzes, valstu iekšlietu ministriju un tieslietu ministriju pārstāvji, kā arī pastāvīgie novērotāji – Baltijas jūras valstu padomes (CBSS), Interpola, Eiropola un Baltijas jūras valstu robežsardzes sadarbības formāta (BSRBCC) pārstāvji.