Rīgas apgabaltiesas priekšsēdētāja Daiga Vilsone sanāksmes ievadā uzsvēra dialoga nozīmīgumu ne vien starp tiesām, bet arī ar tiesībsargājošām institūcijām: “Diskusija ir svarīga, lai veidotos vienota tiesību normu izpratne. Tiesai ir jāuzklausa tiesiskās kārtības nodrošinātāju viedokli un savos nolēmumos pietiekami skaidri jāizklāsta argumentācija, pamatojot pieņemtos lēmumus.” Valsts policija ir saskatījusi problemātiku Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa 174.³panta piemērošanā, tādēļ uz tikšanos tika aicināti Rīgas reģiona pārvaldes pārstāvji.

Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa, turpmāk – LAPK, 174.³pants paredz atbildību par sapulču, gājienu un piketu, kā arī publisko izklaides un svētku pasākumu organizēšanas un norises kārtības pārkāpšanu. Sapulču, gājienu un piketu, kā arī publisko izklaides un svētku pasākumu organizēšanas un norises kārtību noteic likums “Par sapulcēm, gājieniem un piketiem” un Publisku izklaides un svētku pasākumu drošības likums. Diskusijas ievadā Rīgas Galvenās policijas pārvaldes priekšnieka vietnieks Kārtības policijas pārvaldes priekšnieks pulkvedis Aleksandrs Bukēvičs apskatīja promblēmjautājumus minēto tiesību normu piemērošanā par pasākumu organizēšanas un norises kārtības pārkāpumiem attiecībā pret pasākumu dalībniekiem un apmeklētājiem.

Notika diskusija par to, kā šī problemātika tiek risināta katrā no tiesu instancēm. Tika konstatēts, ka tiesu prakse konkrēto tiesību normu piemērošanā attiecībā pret publisko pasākumu dalībniekiem pašlaik ir attīstības stadijā un tiesību normas ir piemērojamas sistēmiski. Diskusija bija vērsta uz vienveidīgas tiesu prakses veicināšanu, sniedzot tiesību normu interpretāciju, lai, izvērtējot iespējamo administratīvo pārkāpumu, izvairītos no nepamatotiem un uz pieņēmumiem balstītiem tiesību ierobežojumiem.

Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas novēršanas dienesta (Kontroles dienesta) vadītāja Ilze Znotiņa sanāksmes laikā informēja tiesnešus par Moneyval veiktā izvērtējuma ietekmi un turpmākajām ar to saistītajām aktivitātēm. Ilze Znotiņa akcentēja tiesu lomu patiesā labuma guvēja noskaidrošanā, aicinot informēt izmeklēšanas iestādes, ja rodas šaubas par uzrādīto finanšu līdzekļu izcelsmi un nelegālas naudas apriti. Kontroles dienesta pārstāvji savukārt ir gatavi sniegt konsultācijas par specifiskiem jautājumiem, kas saistīti ar noziedzīgi iegūtu finanšu līdzekļu legalizācijas novēršanu.

Sanāksmes noslēgumā notika domu apmaiņa starp pirmās instances tiesu tiesnešiem un apelācijas instances Krimināllietu tiesas kolēģijas tiesnešiem par dažādiem aktuāliem jautājumiem krimināllietu iztiesāšanā. Tās dalībnieki akcentēja dialoga starp tiesām nozīmīgumu un nepieciešamību to turpināt.