Izveidotā darba grupa piedāvā tiesnešu algas pieaugumu nodrošināt, izmantojot algas indeksācijas mehānismu, kurš būtu atkarīgs no vidējās algas un inflācijas pieauguma rādītājiem. Tāpat rosināts pašlaik esošās piemaksas daļēji integrēt pamatalgā, nodrošinot, ka tās veido ne vairāk kā 10 procentus no atalgojuma. Tādējādi iecerēts panākt atbilstošu motivāciju gan tiesneša karjeras uzsākšanai, gan ilgstošai turpināšanai, norādīts reformas piedāvājumā. Lai 2019. gadā nodrošinātu darba samaksas palielinājumu, nepieciešams papildu finansējums vairāk nekā deviņu miljonu eiro apmērā.

Pašlaik Valsts un pašvaldību institūciju amatpersonu un darbinieku atlīdzības likums nosaka, ka tiesneša mēnešalga ir piesaistīta valsts tiešās pārvaldes iestādes augsti kvalificēta jurista mēnešalgai ar attiecīgu koeficientu. Savukārt rajona (pilsētas) tiesas tiesneša mēnešalga pielīdzināta valsts tiešās pārvaldes iestādes juridiskās struktūrvienības vadītāja mēnešalgas maksimālajam apmēram. Tai ar attiecīgu koeficientu piesaistīta arī prokurora mēnešalga.

Jauns atalgojuma regulējums nepieciešams balstoties uz Satversmes tiesas 2017. gada 26. oktobra spriedumu, kas atzina pašlaik noteiktās tiesnešu mēnešalgas par neatbilstošām Satversmes normām, un noteica, ka attiecīgo atalgojuma kategoriju nosakošais regulējums zaudēs spēku 2019. gada 1. janvārī. Tiesas spriedumā norādīts, ka darba samaksai nozarē jābūt atbilstošai tiesnešu neatkarības principam, un atlīdzības faktiskajai vērtībai jāatbilst tiesnešu finansiālās drošības prasībām, kā arī jāietver tās saglabāšanas mehānisms. Līdz ar to tiesnešu darba samaksai jābūt samērotai ar tiesneša amatam izvirzītajām prasībām un noteiktajiem ierobežojumiem, kā arī konkurētspējīgai.

Saeimas apakškomisija tiesnešu un prokuroru atlīdzības jautājumu turpinās skatīt pēc tam, kad tas tiks prezentēts Tieslietu padomē. “Padomes viedoklis būs noteicošais tam, kas notiks ar piedāvāto modeli,” norādīja I. Lībiņa-Egnere, atzīmējot, ka pēc tam plānots uzsākt likumdošanas procesu.