Visupirms tika iztirzāta tiesas procesa efektivizēšana. Vācu tiesneši atzina, ka viens no efektivizēšanas līdzekļiem ir izskatāmo lietu filtrs – Vācijas Federālajā Augstākajā tiesā tiek izskatītas vienīgi lietas, kurām ir principiāla nozīme, kuru izskatīšana vajadzīga tiesību sistēmas vienotības nodrošināšanai vai kuras nepieciešamas tiesību tālākveidošanai. Tika uzsvērta arī tiesnešu specializācija, kā arī iespēja taisīt pilotspriedumus. Savukārt ierosinājumu, ka zemāko instanču tiesas varētu vērsties Augstākajā tiesā ar prejudiciālu jautājumu, vācu tiesneši vērtēja kritiski.

Tālāk tika diskutēts par tādu tiesas lēmumu pamatošanu, ar kuriem atteikts ierosināt lietu. Vācijas Federālajā Augstākajā tiesā šādus lēmumus pieņem tiesnešu kolēģija, un tie lielākoties netiek pamatoti. Tomēr ir būtiski, ar kādu tiesību nozari saistīta izskatāmā lieta. Piemēram, kriminālprocesā atteikuma pamatojums var tikt izsecināts no prokurora atzinuma par iesniegto sūdzību – ja tiek atteikts ierosināt lietu, uzskatāms, ka tiesnešu kolēģija pievienojas atzinumā paustajiem argumentiem.

Satversmes tiesas tiesneši vaicāja, vai Vācijas Federālā Augstākā tiesa bieži vēršas Vācijas Federālajā Konstitucionālajā tiesā ar pieteikumu un cik bieži šādos gadījumos lietas ierosināšana tiek atteikta tādēļ, ka pieteikumam trūkst pietiekama juridiskā pamatojuma. Vācu tiesneši atzina, ka šādi pieteikumi sastopami visnotaļ reti.

Visbeidzot, tika apspriests Vācijas Federālajai Augstākajai tiesai raksturīgais revīzijas princips. Satversmes tiesas tiesneši vēlējās noskaidrot, cik bieži atbilstoši minētajam principam Augstākā tiesa nevis nosūta lietu atpakaļ zemākas instances tiesai, bet izlemj jautājumu pati. Tika secināts, ka civilprocesā minētā iespēja tiek izmantota bieži, bet kriminālprocesā – vienīgi kā izņēmums.

Tikšanās noslēgumā Satversmes tiesas tiesneši apmeklēja Vācijas Federālās Augstākās tiesas bibliotēku, kura ir visapjomīgākā tiesu bibliotēka Vācijā.