Par iecerētajām diskusijām sekcijā “Jurista profesijas, izglītības un zinātnes nākotne” informē tās vadītāja Dr. iur. Kitija Bite:

“2018. gads ir Latvijas simtgades gads. Ļoti loģiski, ka Latvijas simtgades gadā notiek arī zinātniski pasākumi. Pasaules latviešu zinātnieku kongresa ietvaros norisinās arī juristiem īpašs pasākums – Pasaules latviešu juristu III kongress. Jebkurš kongress uzliek pasākuma organizatoriem augstu latiņu: noorganizēt ne tikai kvalitatīvu zinātnisku kopā sanākšanu, bet arī svētkus pašiem zinātniekiem. Kongress ir kaut kas neikdienišķāks par zinātnisku konferenci. Tā ir iespēja paskatīties uz jurisprudenci no cita skata punkta, izvērtēt un arī mazliet pasapņot par nākotni.

Pasaules latviešu juristu III kongresa viena no sekcijām būs veltīta “Juristu profesijas, izglītības un tiesību zinātnes nākotnei”.

Profesija. Laikam nav bijis pasaules vēsturē tāds posms, kad jurista profesija nebūtu bijusi prestiža un īpaša. No senās Romas laikiem līdz mūsdienām jurists ir cilvēks, kurš tiek atzīsts par īpašu un atšķirīgu no citu profesiju pārstāvjiem, jo pārzina likumus, saprot procesus valstī un notikumus sabiedrībā. Arī Latvijai svarīgos mirkļos juristi ir bijuši iesaistīti un veidojuši valsts nākotni. Kvalifikācija jurists ietver ļoti daudzas jomas, kurā specializēties un īstenot cilvēka potenciālu. Klasiski par juristu runā kā par advokātu, tiesnesi, prokuroru tomēr šīs ir tikai dažas no profesijas šķautnēm. Ņemot vērā, ka jurista ikdienu veido kritiskā domāšana un radoša argumentācijas prasme, jurists var izpausties praktiski jebkurā jomā.

Izglītība. Lai juristi būtu tik daudzšķautņaini un radoši savā profesijā, būtisks aspekts ir izglītības un kvalifikācijas iegūšana. Latvijā ir daudzas izglītības iestādes, kuras piedāvā dažāda līmeņa izglītības programmas, lai iegūtu jurista palīga, juriskonsulta vai jurista kvalifikāciju. Daudz ir runāts par jurista profesijas kvalitāti un kvantitāti. Politiski esam izšķīrušies par vienoto jurista profesionālās kvalifikācijas eksāmenu, kas būs izaicinājums visiem – augstskolām, pasniedzējiem, studentiem, valstij. Nevērtējot šo procesu, jānorāda, ka arī jurista profesija un tās iegūšana nav klintī nemainīgi iekalta, bet ir dzīvs un pārmaiņām pakļauts lielums. 

Zinātnes nākotne. Šī ir joma, kas Latvijā pārāk ilgu laiku ir palikusi ārpus zinātniskās diskusijas. Juridiskā zinātne ir viena no 45 Latvijas Zinātņu akadēmijas klasificētajām zinātnes nozarēm. Tomēr juridiskajai zinātnei ir maz juristu, kas būtu tikai zinātnieki, kas veiktu pētījumus Latvijai svarīgos jautājumos, piedāvājot zinātniski izvērtētu juridisku risinājumu, balstītu pētnieciskajā metodoloģijā. Tāpēc gribas pajautāt quo vadis juridiskā zinātne? Vai paši juristi zinām, ko vēlamies pētīt, lai dotu savu pienesumu valsts attīstībā? Vai zinām, kuras jomas valstij ir svarīgas, kurām ir jāsniedz juridisks izvērtējums un risinājums?

Kongresa Profesijas, izglītības un zinātnes sekcijas darbā esmu aicinājusi piedalīties juristus, lai paskatītos uz visiem trim lielumiem no nedaudz cita aspekta. Visi referenti ir Latvijas izcelsmes juristi, kas juridisko izglītību ieguvuši gan Latvijā, gan ārpus Latvijas. Tas dod iespēju salīdzināt un izvērtēt; tāpat dod iespēju saprast, kas Latvijas izglītība sistēmā ir tāds, ar ko varam lepoties, kas ir tāds, ko vajadzētu ieviest? Tāpat referentu iegūtā izglītība ir bijusi par pamatu interesantai karjeras izveidei gan Latvijā, gan ārpus tās. Tas ļaus paskatīties uz jurista profesiju ārpus nacionālas valsts prizmas. Un, iespējams, ka kopā varēsim kaut nedaudz ieskicēt juridiskās zinātnes nākotni.

Tāpēc aicinu interesentus 20. jūnijā no 9.00 līdz 13.00 atnākt līdz Latvijas Universitātes Mazajai aulai un būt aculieciniekiem juristiem svarīgus jautājumu izvērtēšanā, piedalīties diskusijā un svinēt svētkus kopā ar mums!”

“Jurista Vārds” jau iepriekš publicējis Pasaules latviešu juristu III kongresa rīkotāju aicinājumu visiem juristiem piedalīties šajā pasākumā