Augstākās tiesas Administratīvo lietu departaments rakstveida procesā izskatīs sešas kasācijas sūdzības par apelācijas instances tiesas nolēmumiem un astoņas blakus sūdzības par zemākas instances tiesas lēmumiem. Kasācijas sūdzības iesniegtas lietās, kurās atbildētāji ir Valsts ieņēmumu dienests, Finanšu ministrija, Kultūras ministrija, Lauku atbalsta dienests un Rīgas dome.

Augstākās tiesas Civillietu departaments rakstveida procesā izskatīs sešas kasācijas sūdzības par apelācijas instances tiesas spriedumiem un trīs blakus sūdzības par zemākas instances tiesas lēmumiem.

Augstākās tiesas Krimināllietu departaments rakstveida procesā izskatīs trīs lietas, kurās kasācijas sūdzības iesnieguši apsūdzēto aizstāvji.

Informācija par atsevišķām lietām:

1) Administratīvo lietu departaments 21. maijā rakstveida procesā izskatīs Finanšu ministrijas kasācijas sūdzību par Administratīvās apgabaltiesas spriedumu.

Valsts ieņēmumu dienests, kura lēmumu Finanšu ministrijas disciplinārlietu izmeklēšanas komisija atstāja negrozītu, piemēroja pieteicējai disciplinārsodu saskaņā ar Valsts civildienesta ierēdņu disciplināratbildības likuma 36. panta pirmo daļu – amata pienākumu, konkrēta rīkojuma vai uzdevuma nepamatota nepildīšana vai novēlota, nolaidīga vai nekvalitatīva pildīšana, ieguvusi ziņas par komersantiem, bet šīs ziņas nebija nepieciešamas pieteicējas dienesta pienākumu pildīšanai. Pieteicēja šīs ziņas nodeva citam iestādes darbiniekam.

Pieteicēja vērsās tiesā par Finanšu ministrijas disciplinārlietu izmeklēšanas komisijas lēmuma atcelšanu.

Administratīvā rajona tiesa pieteikumu apmierināja.

Administratīvā apgabaltiesa pieteikumu apmierināja. Administratīvā apgabaltiesa spriedumā secināja, ka ir konstatējama pieteicējas nepamatota rīcība atbilstoši Valsts civildienesta ierēdņu disciplināratbildības likuma 36. panta pirmās daļas tiesiskajam sastāvam, kas ir formāls pārkāpuma sastāvs. Tomēr apgabaltiesa, vērtējot iestādes piemēroto disciplinārsodu – 10 % ieturējums no pieteicējas mēnešalgas –, secināja, ka, tā kā pieteicēja konkrēto informāciju nebija nopludinājusi ārpus iestādes, kā arī informācija nebija ne izmeklēšanas noslēpums, ne cita veida ierobežotas pieejamības informācija, apgabaltiesa

Finanšu ministrija par Administratīvās apgabaltiesas spriedumu iesniedza kasācijas sūdzību, kurā norādīts, ka apgabaltiesa ir nepareizi piemērojusi Valsts civildienesta ierēdņu disciplināratbildības likuma 36. panta pirmo daļu. Tāpat kasācijas sūdzībā norādīts, ka apgabaltiesa nepamatoti iestādes vietā ir izdarījusi lietderības apsvērumus par nepieciešamību pieteicēju saukt pie atbildības.

Līdz ar to, izskatot Finanšu ministrijas kasācijas sūdzību, Augstākās tiesas Administratīvo lietu departamentam spriedumā jāsniedz atbilde uz to, vai Valsts civildienesta ierēdņu disciplināratbildības likuma 36.panta pirmo daļu. (Lieta SKA-622/2018).

2) Krimināllietu departaments 22. maijā rakstveida procesā skatīs krimināllietu, kur kasācijas sūdzību par Rīgas apgabaltiesas spriedumu iesniedzis apsūdzētā aizstāvis.

Ar pirmās instances tiesas spriedumu apsūdzētais atzīts par vainīgu un sodīts par Krimināllikuma 77.¹pantā paredzētā noziedzīgā nodarījuma izdarīšanu, proti, par to, ka viņš prettiesiski piedalījās bruņotā konfliktā, tas ir, aktīvi piedalījās ārpus Latvijas Republikas teritorijas notiekošā bruņotā konfliktā, kas vērsts pret valsts teritoriālo neaizskaramību un ir pretrunā Latvijas Republikai saistošām starptautiskajām tiesībām, neievērojot normatīvos aktus. Sods apsūdzētajam noteikts brīvības atņemšana uz 4 gadiem un probācijas uzraudzība uz 2 gadiem 6 mēnešiem.

Ar pirmās instances tiesas spriedumu apsūdzētais atzīts par nevainīgu Krimināllikuma 89.¹panta otrajā daļā paredzētā noziedzīgā nodarījuma izdarīšanā un attaisnots.

Apelācijas instances tiesa, iztiesājot krimināllietu apelācijas kārtībā saistībā ar Rīgas tiesas apgabala prokuratūras prokurora apelācijas protestu un apsūdzētā aizstāvja kasācijas sūdzību, pirmās instances tiesas spriedumu atcēlusi. Apsūdzētais atzīts par vainīgu un sodīts par Krimināllikuma 77.¹panta un  89.¹panta otrajā daļā paredzēto noziedzīgo nodarījumu izdarīšanu, proti, par to, ka viņš iesaistījās tādā noziedzīgā organizācijā (apvienībā), kuras sastāvā ir vismaz piecas personas un kas izveidota nolūkā izdarīt sevišķi smagus noziegumus pret cilvēci un mieru, kara noziegumus, īstenot genocīdu un izdarīt sevišķi smagus noziegumus pret valsti, kā arī piedalīšanos šīs organizācijas izdarītos noziegumos, turklāt prettiesiki piedalījās bruņotā konfliktā, tas ir, aktīvi piedalījās ārpus Latvijas Republikas teritorijas notiekošā bruņotā konfliktā, kas vērsts pret valsts teritoriālo neaizskaramību un ir pretrunā Latvijas Republikai  saistošām  starptautiskajām tiesībām, neievērojot normatīvos aktus.

Sods par šiem noziedzīgajiem nodarījumiem apsūdzētajam noteikts brīvības atņmšana uz 10 gadiem un 3 mēnešiem un probācijas uzraudzība uz 3 gadiem.

Lietā aktualizēts jautājums par apsūdzētajam inkriminēto darbību kvalifikāciju. (Lieta SKK-184/2018). 

3) Krimināllietu departaments 24. maijā rakstveida procesā skatīs krimināllietu, kur kasācijas sūdzības par Kurzemes apgabaltiesas spriedumu iesniegušas divu apsūdzēto aizstāves.

Ar pirmās instances tiesas spriedumu trīs apsūdzētie atzīti par vainīgiem un sodīti par Krimināllikuma 231. panta otrajā daļā paredzētā noziedzīgā nodarījuma izdarīšanu, proti, par to, ka viņi rupji traucēja sabiedrisko mieru, kas izpaudās acīmredzamā necieņā pret sabiedrību un bezkaunībā, ignorējot vispārpieņemtās uzvedības normas un traucējot cilvēku mieru (huligānismu), ja tā izdarīta personu grupā un saistīta ar miesas bojājumu nodarīšanu cietušajam. Turklāt ar pirmās instances tiesas spriedumu divi apsūdzētie atzīti par vainīgiem un sodīti par Krimināllikuma 125. panta otrās daļas 5. punktā paredzētā noziedzīgā nodarījuma izdarīšanu, proti, par dzīvībai bīstama miesas bojājuma(smaga miesas bojājuma) tīšu nodarīšanu personu grupā. Trešais apsūdzētais atzīts par nevainīgu un attaisnots par Krimināllikuma 125. panta otrās daļas 5. punktā paredzēto noziedzīgo nodarījumu. Noziedzīgais nodarījums izdarīts 2014. gada 11. maija naktī Ventspilī pie naktskluba, uzbrūkot un nodarot miesas bojājumus nīderlandiešu jūrniekam.

Diviem apsūdzētajiem par iepriekš minētajiem noziedzīgajiem nodarījumiem sods noteikts brīvības atņemšanas veidā ar policijas kontroli. Savukārt trešais apsūdzētais ar brīvības atņemšanas sodu notiesāts nosacīti.

No visiem apsūdzētajie solidāri valsts labā piedzīta cietušajam izmaksāta valsts kompensācijas atlīdzība 670 eiro un solidāri cietušā labā piedzīta kaitējuma kompensācija 13 880 eiro.

Apelācijas instances tiesa iztiesājot krimināllietu apelācijas kārtībā saistībā ar prokurora apelācijas protestu un visu apsūdzēto aizstāvju apelācijas sūdzībām, pirmās instances tiesas spriedumu atcēla daļā par cietušajam izmaksātās valsts kompensācijas atlīdzības 670 eiro solidāru piedziņu no apsūdzētajiem valsts labā un daļā par kaitējuma kompensācijas 13 880 eiro solidāru piedziņu no apsūdzētajiem cietušā labā. Nolemts cietušajam izmaksātās valsts kompensācijas atlīdzību valsts labā un kaitējuma kompensāciju cietušā labā kriminālprocesā nenoteikt. No viena apsūdzētā valsts labā piedzīti procesuālie izdevumi 890,65 eiro un no katra apsūdzētā valsts labā piedzīti procesuālie izdevumi 32,22 eiro par tulka pakalpojumiem apelācijas instances tiesā.

Lietā aktualizēts jautājums par apsūdzēto vainu viņiem inkriminētajos noziedzīgajos nodarījumos. (Lieta SKK-150/2018).