Augstākā tiesa spriedumā norāda, ka personas vārda un uzvārda maiņa ir saistīta ar personas identitātes izjūtu, kas dažādu apstākļu dēļ var mainīties, tāpēc pret šo personai nozīmīgo un sensitīvo jautājumu jāizturas ar cieņu. Līdz ar to iestādei un tiesai ir jānoskaidro fakti un jāpārliecinās, ka persona ar nopietnību izturas pret savu identitāti un pastāv tādi apstākļi, kuru rezultātā personas identitātes izjūta varētu būt mainījusies. Par personas identitātes maiņu liecina personas dzīvesveida, profesijas, reliģiskās piederības, sociālā statusa maiņa, kā arī citi apstākļi. Piemērojot Vārda, uzvārda un tautības ieraksta maiņas likumā ietvertās normas, primārs ir personas viedoklis par viņas identitāti un apsvērumi par nepieciešamību mainīt vārdu un uzvārdu nolūkā izkopt savu identitāti.

Analizējot Vārda, uzvārda un tautības ieraksta maiņas likuma 2. panta pirmo daļu kopsakarā ar citām tiesību normām tiesību sistēmas ietvaros, Augstākā tiesa secināja, ka arī vārda un uzvārda maiņas gadījumā izvēlētajam personvārdam ir jāatbilst latviešu valodas prasībām, kas noteiktas Valsts valodas likumā un citos normatīvajos aktos.

Augstākā tiesa spriedumā norāda – lai atļautu personai mainīt vārdu un uzvārdu, ir jānoskaidro apstākļi, kas rada personai emocionālo vai psiholoģisko slogu (diskomfortu), lietojot savus personvārdus. Vārda, uzvārda un tautības ieraksta maiņas likuma uzdevums ir konkretizēt Satversmē ietverto tiesību saturu. Līdz ar to tiesību piemērotājam, iztulkojot Vārda, uzvārda un tautības ieraksta maiņas likumā ietvertās normas, tās jāinterpretē kopsakarā ar Satversmes 96. pantā nostiprinātajām tiesībām uz privātās dzīves neaizskaramību un Satversmes ievadā un 95. pantā atspoguļoto cilvēka cieņas konceptu. Augstākā tiesa secina, ka tiesībām mainīt vārdu un uzvārdu noteiktie ierobežojumi ir interpretējami un piemērojami iespējami šauri.

Augstākās tiesas ieskatā, vērtējot to, vai šajā gadījumā ievērots samērīguma princips attiecībās ar valsti un jebkuru trešo personu identificēt pieteicēju, apelācijas instances tiesai jāvērtē alternatīvi līdzekļi, kas personai Satversmē noteiktās pamattiesības aizskartu mazāk. Tādi personas identifikācijas līdzekļi kā personas kods un citi personas dati nodrošina iespēju identificēt pieteicēju.

Lietā ir tālāk minētie apstākļi:

Pieteicējs savu esošo vārdu un uzvārdu vēlas mainīt uz citu vārdu un dubultuzvārdu. Pieteicējs norāda, ka neidentificē sevi ar dokumentos ierakstīto vārdu un uzvārdu un jau no 2006. gada sauc un identificē sevi citā vārdā un uzvārdā. Pieteicējs 2015. gadā vērsās Tieslietu ministrijas Dzimtsarakstu departamentā ar iesniegumu par vārda un uzvārda maiņu. Ar iestādes 2015. gada 8. jūnija lēmumu pieteicējam atteikts mainīt vārdu un uzvārdu. Nepiekrītot minētajam lēmumam, pieteicējs to apstrīdēja. Ar Tieslietu ministrijas 2015. gada 31. jūlija lēmumu apstrīdētais lēmums atstāts negrozīts. Pieteicējs vērsās ar pieteikumu Administratīvajā rajona tiesā, lūdzot uzlikt par pienākumu atbildētājai mainīt pieteicēja vārdu un uzvārdu.

Ar Administratīvās rajona tiesas 2016. gada 23. marta spriedumu pieteikums apmierināts.

Izskatot lietu apelācijas kārtībā, Administratīvā apgabaltiesa 2017. gada 13. aprīlī pieteikumu noraidīja.

Augstākā tiesa lietu kasācijas kārtībā izskatīja sakarā ar pieteicēja kasācijas sūdzību par Administratīvās apgabaltiesas spriedumu (Lieta SKA-528/2018; A420282815).