Augstākās tiesas Administratīvo lietu departaments rakstveida procesā izskatīs deviņas kasācijas sūdzības par apelācijas vai pirmās instances tiesas spriedumiem un divas blakus sūdzības par zemākas instances tiesas lēmumiem. Kasācijas sūdzības iesniegtas lietās, kurās atbildētāji ir Valsts ieņēmumu dienests, Izglītības un zinātnes ministrija, Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs, Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisija, Veselības inspekcija, Ķekavas novada dome un Rīgas dome.  

Augstākās tiesas Civillietu departaments rakstveida procesā izskatīs piecas kasācijas sūdzības par apelācijas instances tiesas spriedumiem.

Augstākās tiesas Krimināllietu departaments rakstveida procesā izskatīs deviņas lietas. Piecās lietās saņemtas apsūdzēto vai aizstāvju kasācijas sūdzības un trīs lietās arī prokurora kasācijas protests par apelācijas instances tiesas nolēmumiem. Vienā lietā saņemts prokurora protests par pirmās instances tiesas lēmumu nosūtīt lietu prokuratūrai pārkāpumu novēršanai.

Informācija par atsevišķām lietām:

1) Administratīvo lietu departaments 9. aprīlī rakstveida procesā izskatīs Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja kasācijas sūdzību par Administratīvās apgabaltiesas spriedumu.

Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs pieņēma lēmumu, ar kuru pieteicējam uzlika pienākumu atlīdzināt valstij nodarītos zaudējumus, kas radušies, pārkāpjot likumā noteiktos ienākumu gūšanas ierobežojumus, savienojot valsts amatpersonas amatu ar darba izpildi nodibinājumā. Birojs atzina, ka pieteicējs ar nodibinājumu slēgtajos autoratlīdzības līgumu ietvaros ir veicis gan darbu, kas ir vērtējams kā radošs darbs, gan darbu, kuru, biroja ieskatā, nevar atzīt par radošu darbu. Pieteicējs vērsās administratīvajā tiesā ar pieteikumu par biroja lēmuma atcelšanu. Ar Administratīvās apgabaltiesas spriedumu pieteicēja pieteikums apmierināts. Birojs iesniedza kasācijas sūdzību, norādot, ka apgabaltiesa citastarp nepamatoti ir paplašinājusi jēdzienu ,,radošs darbs”, tajā iekļaujot arī tādus organizatoriska rakstura darbus, kas nav uzskatāmi par māksliniecisku darbu. (Lieta SKA-565/2018).

2) Administratīvo lietu departaments 9. aprīlī rakstveida procesā izskatīs pieteicējas kasācijas sūdzību par Administratīvās apgabaltiesas spriedumu. Lieta strīds ir par Latvijas Universitātē iegūtās jurista profesionālās kvalifikācijas pielīdzināšanu maģistra grādam. Pieteicēja uzskata, ka, studējot vakara nodaļā, ir apguvusi studiju programmu piecu gadu pilna laika studijās. Savukārt iestāde un tiesa atzina, ka pieteicējas studijas ir bijušas nepilna laika, kas atbilst četrus gadus ilgām pilna laika studijām. (Lieta SKA-156/2018).

3) Krimināllietu departaments 12. aprīlī rakstveida procesā izskatīs krimināllietu, kur kasācijas sūdzību par Rīgas apgabaltiesas spriedumu iesniegusi cietusī un kasācijas protestu iesniedzis Rīgas tiesas apgabala prokuratūras prokurors.

Ar pirmā instances tiesas spriedumu apsūdzētais atzīts par vainīgu un sodīts par noziedzīga nodarījuma izdarīšanu pēc Krimināllikuma 317. panta otrās daļas, tas ir, par to, ka viņš kā valsts amatpersona, izdarīja tīšas darbības, kas acīmredzami pārsniedz valsts amatpersonai ar likumu piešķirto tiesību un pilnvaru robežas, kas saistītas ar vardarbību. Sods apsūdzētajam noteikts piespiedu darbs uz 260 stundām, atņemot tiesības ieņemt amatus valsts un pašvaldību institūcijās, saistītus ar lēmumu pieņemšanu, uzraudzības un kontroles funkcijām, uz 2 gadiem. No apsūdzētā par labu cietušajai piedzīta kaitējuma kompensācija par morālo aizskārumu 1000 eiro un mantiskā kaitējuma kompensācija 670 eiro.

Ar apelācijas instances tiesas spriedumu apsūdzētais atzīts par nevainīgu Krimināllikuma 317. panta otrajā daļā paredzētajā noziedzīgajā nodarījumā un attaisnots. Cietušās kaitējuma kompensācijas pieteikums atstāts bez izskatīšanas.

Lietā aktualizēts jautājums par apsūdzētā darbību kvalikfikāciju pēc Krimināllikuma 317. panta. (Lieta SKK-204/2018).

4) Krimināllietu departaments 12. aprīlī rakstveida procesā izskatīs krimināllietu, kur kasācijas sūdzību par Rīgas apgabaltiesas spriedumu iesnieguši apūdzētais un viņa aizstāvji.

Ar pirmās instances tiesas spriedumu apsūdzētais atzīts par nevainīgu un attaisnots par noziedzīga nodarījuma izdarīšanu pēc Krimināllikuma 237.¹panta otrās daļas.

Apelācijas instances tiesa, iztiesājot krimināllietu apelācijas kārtībā saistībā ar Organizētās noziedzības un citu nozaru specializētās prokuratūras prokurora apelācijas protestu pirmās instances tiesas spriedumu atcelusi un taisījusi jaunu spriedumu. Apsūdzētais atzīts par vainīgu un sodīts par noziedzīga nodarījuma izdarīšanu pēc Krimināllikuma 237.¹panta otrās daļas, tas ir, par to, ka viņš pārkāpa sevišķā veidā veicamiem operatīvās darbības pasākumiem speciāli radītas ierīces aprites aizliegumu. Sods apsūdzētajam noteikts naudas sods 10 minimālo mēnešalgu apmērā, proti, 3800 eiro, atņemot tiesības veikt jebkādas darbības ar stratēģiskās nozīmes precēm uz 1 gadu.

Lietā aktualizēts jautājums par apsūdzētā vainīgumu un darbību kvalifikāciju pēc Krimināllikuma 237.¹panta otrās daļas. (Lieta SKK-140/2018).