Augstākās tiesas Administratīvo lietu departaments tiesas sēdē mutvārdu procesā izskatīs vienu kasācijas sūdzību, rakstveida procesā izskatīs septiņas kasācijas sūdzības par apelācijas vai pirmās instances tiesas spriedumiem. Septiņās lietās tiesa izskatīs iesniegtās blakus sūdzības par zemākas instances tiesas lēmumiem. Kasācijas sūdzības iesniegtas lietās, kurās atbildētāji ir Valsts ieņēmumu dienests, Valsts darba inspekcija, Iepirkumu uzraudzības birojs, Tieslietu ministrijas Dzimtsarakstu nodaļa, Augstākās izglītības padome un Madonas novada pašvaldība.  

Augstākās tiesas Civillietu departaments tiesas sēdē mutvārdu procesā izskatīs vienu kasācijas sūdzību. Rakstveida procesā izskatīs piecas kasācijas par apelācijas instances tiesas spriedumiem un vienu blakus sūdzību par zemākas instances tiesas lēmumu.

Augstākās tiesas Krimināllietu departaments tiesas sēdē mutvārdu procesā izskatīs vienu lietu saistībā ar pieteikumu par jaunatklātiem apstākļiem. Rakstveida procesā izskatīs piecas lietas. Trīs lietās saņemtas apsūdzēto, aizstāvju vai cietušo kasācijas sūdzības un vienā lietā prokurora kasācijas protests par apelācijas instances tiesas nolēmumiem. Vienu lietu izskatīs sakarā ar protestu par tiesas nolēmumu jaunu izskatīšanu.  

Informācija par atsevišķām lietām:

1) Krimināllietu departaments 19. martā tiesas sēdē mutvārdu procesā izskatīs pieteikumu par jaunatklātiem apstākļiem lietā ar spēkā stājušos nolēmumu procesā par noziedzīgi iegūtu mantu.

Ģenerālprokuratūras prokurors uzsāka procesu sakarā ar pieteikumu par jaunatklātiem apstākļiem lietā, bet, tos izvērtējot, pieņemts lēmums pieteikumu noraidīt. SIA prokūrists šo lēmumu pārsūdzēja tiesā un Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesa pieteikumu apmierināja un atbilstoši Krmiālprocesa likuma 657. panta 8. daļai pārsūdzēto lēmumu nosūtīja izskatīšanai Augstākajai tiesai. (Lieta SKK-J-43/2018).

2) Administratīvo lietu departaments 21. martā tiesas sēdē mutvārdu procesā izskatīs pieteicēja kasācijas sūdzību par apelācijas instances tiesas spriedumu. Lietā ir jāinterpretē “Vārda, uzvārda un tautības maiņas likuma” normas. Pieteicējs uzskata, ka viņa vārds un uzvārds apgrūtina iekļaušanos sabiedrībā, tādēļ pieteicējs tos var mainīt saskaņā ar “Vārda, uzvārda un tautības ieraksta maiņas likuma” 2. panta pirmās daļas 1. punktu.

Administratīvā apgabaltiesa spriedumā norādījusi, ka minētās likuma normas mērķis ir atļaut vārda un uzvārda maiņu gadījumos, kad konstatējama personas vēlme iekļauties esošajā sabiedrībā, kurā persona dzīvo, bet viņas vārds un uzvārds ir tik atšķirīgs, ka var sabiedrību noskaņot personu atstumt.

Kasācijas sūdzībā norādīts, ka “Vārda, uzvārda un tautības ieraksta maiņas likumā” lietota ģenerālklauzula „apgrūtina personas iekļaušanos sabiedrībā”, kuru Administratīvā apgabaltiesa esot nepamatoti šauri iztulkojusi un piemērojusi. Kasācijas sūdzības iesniedzējs uzskata, ka nepareiza likuma interpretācija novedusi pie nepareizas lietas izspriešanas. (Lieta SKA-528/2018).

3) Administratīvo lietu departaments 22. martā rakstveida procesā izskatīs pieteicējas un pieteicējas pārstāves kasācijas sūdzību par Administratīvās apgabaltiesas spriedumu. Lietā nelaimes gadījumā darbā cietušā sieva pārsūdzēja Valsts darba inspekcijas aktā par nelaimes gadījumu darbā norādīto, ka viens no nelaimes gadījuma darbā cēloņiem bija paša cietušā nedroša rīcība. Apgabaltiesa pieteikumu noraidīja, atzīstot Valsts darba inspekcijas secinājumu par pareizu. Pieteicēja iesniegusi kasācijas sūdzību, uzskatot, ka apgabaltiesa ir nepareizi piemērojusi tiesību normas. (Lieta SKA-274/2018).