Pagaidu aizsardzība tiek piemērota tad, ja konkrētā gadījuma specifisko apstākļu dēļ ir nepieciešams pagaidu risinājums pirms vēl lietā tiek taisīts spriedums. Līdz ar to procesa dalībnieku iesniegto lūgumu par pagaidu noregulējumu tiesa izlemj vēl pirms lietas izskatīšanas pēc būtības, vērtējot pieteikuma pirmšķietamo pamatotību un ņemot vērā to informāciju, kas ir tiesas rīcībā pagaidu aizsardzības lūguma izlemšanas laikā.

Lietā tika konstatēti turpmāk norādītie apstākļi.

Pasūtītāja – Rīgas pilsētas pašvaldības SIA „Rīgas satiksme” – un pilnsabiedrība „Rīgas mikroautobusu satiksme” 2013. gada 4. janvārī noslēdza līgumu par paaugstināta servisa sabiedriskā transporta pakalpojumu sniegšanu Rīgas pilsētas sabiedriskā transporta maršrutu tīkla daļas maršrutos. Saskaņā ar līgumu pakalpojumus bija paredzēts sniegt piecus gadus no pakalpojumu sniegšanas uzsākšanas, proti, līdz 2018. gada 30. aprīlim.

2016.gada oktobrī SIA „Rīgas satiksme” izsludināja sarunu procedūru par līguma noslēgšanu par paaugstināta servisa sabiedriskā transporta pakalpojumu sniegšanu Rīgas pilsētas maršrutu tīkla daļas maršrutos no 2018. gada 1. maija. Neskatoties uz to, ka bija izsludināta minētā sarunu procedūra, SIA „Rīgas satiksme” un pilnsabiedrība „Rīgas mikroautobusu satiksme” 2017. gada 31. maijā noslēdza papildvienošanos, ar kuru 2013. gada 4. janvāra pakalpojumu līguma 2.2. apakšpunkts izteikts jaunā redakcijā, nosakot, ka pakalpojumi tiks sniegti līdz 2020. gada 30. oktobrim.

Pieteicēja SIA „Liepājas autobusu parks” vērsās administratīvajā tiesā ar pieteikumu, lūdzot atzīt papildvienošanos par spēkā neesošu, jo tā noslēgta ārpus publiskā iepirkuma procedūras. Pieteicēja lietā lūdza piemērot pagaidu noregulējumu – aizliegt pildīt papildvienošanos.

Administratīvā rajona tiesa, izskatījusi pieteicējas pagaidu aizsardzības lūgumu, atzina, ka strīdus vienošanās ir pirmšķietami prettiesiska un aizliedza to pildīt. SIA „Rīgas satiksme” un pilnsabiedrība „Rīgas mikroautobusu satiksme” par šo tiesas lēmumu iesniedza blakus sūdzību, norādot, ka papildvienošanās noslēgšana bija nepieciešama, lai nodrošinātu, ka pēc 2018. gada 1. maija Rīgas iedzīvotāji nepaliek bez mikroautobusu pakalpojumiem, jo iepirkumu procedūrā neesot iespējams nodrošināt, ka jaunais pakalpojumu sniedzējs varēs uzsākt pakalpojumu sniegšanu jau 2018. gada 1. maijā.

Augstākā tiesa lēmumā atzina par pamatotu Administratīvās rajona tiesas secinājumu, ka papildvienošanās SIA „Rīgas satiksme” un pilnsabiedrības „Rīgas mikroautobusu satiksme” starpā pirmšķietami noslēgta prettiesiski. Vienlaikus Augstākā tiesa ņēma vērā, ka konkrētajā gadījumā var konstatēt sabiedrības intereses, kuru nodrošināšanai varētu būt būtiski uz laiku saglabāt pārsūdzētās vienošanās sekas. Proti, ņemot vērā apstākļus, kas saistīti ar sarunu procedūru un transportlīdzekļu piegādes termiņu nākamajam pakalpojumu sniedzējam, tiesa secināja, ka pastāv reāla iespēja, ka pakalpojumu sniegšanā no 2018. gada 1. maija var iestāties pārtraukums. Ņemot vērā informāciju par pasažieru skaitu, kas izmanto attiecīgos sabiedriskā transporta pakalpojumus, tiesa konstatēja, ka pakalpojumu sniegšanas pārtraukums ietekmētu lielu daļu Rīgas iedzīvotāju un sabiedrības interesēs būtu turpināt saņemt attiecīgo pakalpojumu. Vienlaikus Augstākā tiesa ņēma vērā, ka sabiedrības interesēs ir ne tikai pakalpojuma saņemšana, bet arī tas, lai pakalpojumu sniedzēja izvēle notiktu tiesiski. Tāpat tika ņemts vērā, ka pakalpojuma pārtraukšanas draudi konkrētajā gadījumā radušies tādēļ, ka pasūtītāja pati nav savlaicīgi pabeigusi uzsākto sarunu procedūru, un ir pat pirmšķietams pamats uzskatīt, ka pasūtītāja pati to vilcina.

Šādos apstākļos Augstākā tiesa norādīja, ka pārsūdzētās vienošanās termiņš būtu saīsināms tā, lai tas veicinātu pakalpojumu sniedzēja izvēli pārskatāmā un konkurencei atvērtā procesā, nepieļaujot turpmāku vilcināšanos un šādu procedūru apiešanu, un lai vienlaikus tiktu ņemta vērā gan sabiedrības interese turpināt saņemt attiecīgo pakalpojumu, gan vienlaikus tās interese pēc tiesiskas (caurskatāmas un nediskriminējošas) pakalpojumu sniedzēja izvēles procedūras. Tāpēc Augstākā tiesa pagaidu aizsardzības lēmumā noteica, ka no 2019. gada 1. janvāra pārsūdzētās vienošanās darbība ir apturama. Augstākās tiesas pirmšķietamā ieskatā, līdz 2019. gada 1. janvārim pasūtītājai būtu jāspēj tiesiskā ceļā nodrošināt konkrētā pakalpojuma sniegšanu, turklāt, pat ja pasūtītāja to tomēr nespētu, vēl ilgāk nebūtu pieļaujama prettiesiskās papildvienošanās darbība, ņemot vērā jau iepriekš izteiktos apsvērumus par tiesiskas pakalpojumu sniedzēju izvēles nozīmīgumu un to, ka nebūtu pieļaujams veicināt situācijas, kad pasūtītājs pats novilcina iepirkuma procedūru, kā rezultātā pakalpojuma nepārtrauktības nodrošināšanai līgums tiek slēgts bez atbilstošas procedūras.