Latvijas Universitātes (LU) 76. starptautiskās zinātniskās konferences ietvarā no 11. janvāra līdz 26. februārim ieplānota arī plenārsēde un 8 dažādas sekciju sēdes juridiskajā zinātnē. Šogad LU konference uzskatāma par starptautiskas nozīmes platformu, tādēļ līdzās 82 Latvijā atpazīstamiem tiesībniekiem pasākumā piedalīsies vēl 54 ārvalstu zinātnieki un praktizējoši juristi, kas īpaši pievērsušies juridisko tradīciju un juridiskās identitātes pētīšanai, lai sabiedrībai tās skaidrotu kā vēsturiskā perspektīvā, tā arī lūkojoties Eiropas tiesiskās telpas nākotnes izaicinājumos.
Ikgadējā Latvijas Universitātes zinātniskā konference tiek rīkota ar mērķi nodrošināt pētījumu rezultātu, ideju un domu apmaiņu zinātnieku, docētāju, studentu un viesu starpā, kas ir viena no neatņemamām zinātniskās darbības sastāvdaļām. Konference jau vairākus gadus pārsniedz nacionālās robežas, tādēļ ar mērķi paaugstināt LU starptautisko konkurētspēju un veicināt zinātnisko izcilību, 2018. gadā tā kļuvusi par starptautisku zinātnisku konferenci.
Līdzās jau tradicionāli plašam pašmāju dalībnieku lokam šogad konferencē līdzdarbosies 54 ārvalstu zinātnieki un praktizējoši juristi no 14 valstīm. Tas iespējams, jo LU 76. starptautiskās zinātniskās konferences ietvarā ieplānots arī Centrālās un Austrumeiropas tiesībzinātnieku tīkla darbs un sekcijas. Plenārsēdē un atsevišķās sekcijās izskanēs virkne referātu, kuru autori dažādos rakursos un tiesību aspektos atsegs Centrālās un Austrumeiropas juridisko tradīciju un juridiskās identitātes problēmjautājumus.
Kā izvēlētā pētniecības virziena nozīmību skaidro LU Juridiskās fakultātes (JF) dekāne Anita Rodiņa: „Centrālās un Austrumeiropas juridisko tradīciju un juridiskās identitātes pētījumu aktualitātes pamatā ir ne vien ģeogrāfiskā novietojuma faktori, bet kopīgās iezīmes vēsturisko notikumu virknē, kopīgā pieredzē un sagaidāmajā nākotnē. Nozīmīgās un nešaubīgi vēsturiskās pārmaiņas atstājušas virkni diskutējamu jautājumu par Centrālās un Austrumeiropas juridisko tradīciju un tās identitāti. Pētījumu nozīmīgums atklājas kā vēsturiskā perspektīvā, tā arī lūkojoties Eiropas vienotās tiesiskās telpas nākotnes izaicinājumos.”
Pēc plenārsēdes 11. janvārī priekšlasījumi juridiskajā zinātnē vairāk nekā mēneša garumā turpināsies vēl virknē sekciju sēžu, ietverot visas tiesību nozares. Rosinot studējošo pētniecības darbu, tiks organizēta arī Studentu sekcija.
Plenārsēde un sekciju sēdes tiks translētas videotiešraidē LU JF interneta vietnē. Juridiskās zinātnes sekcijām gatavotie referāti tiks izdoti anonīmi recenzētā rakstu krājumā un iesniegti indeksēšanai EBSCO zinātnes datubāzu platformā.
Plenārsēdes un sekciju sēžu darba kārtība juridiskajā zinātnē
Centrālās un Austrumeiropas tiesībzinātnieku tīkla darba plānojums
Centrālās un Austrumeiropas tiesībzinātnieku tīkla sekciju sēžu darba kārtība
|
Žurnāls tiesiskai domai un praksei | |
|
Lasītāju serviss: abonenti@lv.lv
Informatīvais tālrunis 67311161
darbadienāsno 9:00-17:00 |
||
| Abonēšana | Par "Jurista Vārdu" | |
| Žurnāli | Redakcija | |
| Reklāma | Autoriem | |
| Darba sludinājumi | Lietošanas noteikumi | |
| Redakcija: juristavards@lv.lv | Grāmatas |
Autortiesības Kontakti |
|
Ikvienam ir tiesības zināt savas tiesības
/Latvijas Republikas Satversmes 90. pants/ |
© VSIA "Latvijas Vēstnesis" | |
Eseja „Jurista Vārda” Domnīcā – brīvas formas, apjomā un tēmā neierobežotas pārdomas, kas vērstas tiesiskas domas un prakses attīstības virzienā.
Tā ir iespēja piedalīties juristavards.lv satura veidošanā, rosinot diskusiju par redzēto, dzirdēto vai domās apcerēto.
