Ž. Gereminks klātesošajiem stāstīja par Francijas Valsts padomes lomu likumdošanas kvalitātes nodrošināšanā. Viņš uzsvēra, ka Francijas Valsts padome ir neatkarīga koleģiāla institūcija. Tajā darbojas gan pieredzējuši eksperti, gan gados jauni ierēdņi, kas specializējušies dažādās nozarēs. Francijas Valsts padomes eksperti koleģiāli izstrādā atzinumus par normatīvā akta kvalitāti. Francijas Valsts padomes uzdevums ir izvērtēt ikvienu likumprojektu un sniegt savu atzinumu valdībai. Francijas Valsts padome pārliecinās, vai likumprojektos ietvertās tiesību normas atbilst Francijas konstitūcijai un konstitucionālajiem likumiem, kā arī vai tās ir skaidras un sabiebrībai saprotamas.

Latvijas likumdevēja pieredzi skaidroja Saeimas sekretāra biedrs Gunārs Kūtris. Viņš savā priekšlasījumā uzskaitīja pazīmes, kuras raksturo kvalitatīvu normatīvā akta projektu. G. Kūtris skaidroja, kāds ir likumprojekta caurlūkošanas ceļš Latvijas tiesību sistēmā, akcentējot tieši Saeimas Juridiskā biroja un Saeimas Analītiskā dienesta kompetenci likumdošanas procesā. Savukārt Valsts kancelejas Juridiskā departamenta vadītāja Inese Gailīte stāstīja, kā Valsts kanceleja nodrošina Ministru kabinetam iesniegto normatīvo aktu projektu izvērtēšanu. Viņa vērsa uzmanība uz pastāvošo problemātiku, kas saistīta ar steidzamības kārtībā iesniegto dokumentu projektu saskaņošanu un caurlūkošanu, kā arī uzsvēra vairākas iniciatīvas, kas uzsāktas, lai uzlabotu normatīvo aktu kvalitāti.

Satversmes tiesas priekšsēdētāja Ineta Ziemele savā priekšlasījumā skaidroja Satversmes tiesas lomu tieši likumdošanas procedūras tiesiskuma izvērtēšanā. Viņa norādīja, ka likumdošanas process ir kvalitatīvs tad, ja tas ir vērsts uz indivīda brīvību sekmēšanu, valsts darbības mērenības, racionalitātes nodrošināšanu, kā arī sabiedrības attīstību. Lai arī demokrātiskā tiesiskā valstī likumdošanas varai ir centrālā loma, tomēr tieši varas dalīšanas principa ievērošana nodrošina minēto mērķu īstenošanu. Tādēļ tiesu varas atzara kontrole pār likumdevēja varu sekmē attiecīgās rīcības racionalitātes līmeņa pieaugumu.

I. Ziemele vērsa uzmanību uz vairākiem Satversmes tiesas nolēmumiem, kuros Satversmes tiesa vērtēja likumdošanas kvalitātes aspektus un norādīja, ka šī judikatūra ir veidojusies tieši saistībā ar pamattiesību ierobežojuma izvērtējumu. I. Ziemele akcentēja izstrādāto metodoloģiju, kuru Satversmes tiesa izmanto, lai vērtētu likumdošanas kvalitātes jautājumus. Viņa uzsvēra, ka Satversmes tiesas nolēmumi liecina par to, ka likumdošanas procesa tiesiskuma izvērtēšanā arvien būtiskāka nozīme tiek piešķirta tās sabiedrības daļas pārstāvju uzklausīšanai, kuru skars izstrādājamais tiesiskais regulējums. I. Ziemele uzsvēra, ka parlamenta suverenitātes princips ir svarīgs, bet nav absolūts, tam vienmēr ir jāatbilst tiesiskas valsts principam.

Diskusiju organizēja Satversmes tiesa sadarbībā ar Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisiju un Saeimas Juridisko komisiju. Diskusiju apmeklēja Francijas Valsts padomes delegācija, Satversmes tiesas tiesneši un darbinieki, Saeimas deputāti un Saeimas Analītiskā dienesta darbinieki, kā arī Tieslietu ministrijas pārstāvji un citi interesenti.