“Diskusijā komisijā esam vienojušies sīkāk vērtēt, vai tiešām ir nepieciešams atsevišķs likums vai arī pietiktu ar grozījumiem citos likumos. Jaunajā likumprojektā par trauksmes cēlēju aizsardzību ir skarti jautājumi, kas jau patlaban likumos ir noregulēti, un atsevišķu normu dublēšana nebūtu pieļaujama. Piemēram, trauksmes cēlēja ziņojums pēc būtības, lai arī kādā formā tas būtu iesniegts, ir iesniegums, un uz to attiecas Iesniegumu likuma normas,” situāciju raksturo par likumprojekta virzību Saeimā atbildīgās Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas priekšsēdētājs Sergejs Dolgopolovs. 

Iepazīstoties ar Trauksmes cēlēju aizsardzības likumprojektu, deputāti arī uzsvēra, ka jaunajam regulējumam šajā jomā būtu jākoncentrējas uz mērķi, precizējot, ka trauksme var tikt celta par cilvēku dzīvības un veselības apdraudējumu un riskiem, kas saistīti ar korupciju un ēnu ekonomikas apkarošanu, nevis par sadzīviskām lietām. 

Tāpat deputāti pauda viedokli, ka iecerētajam regulējumam jānodrošina pienācīgs aizsardzības mehānisms ne tikai trauksmes cēlējiem, bet arī tiem cilvēkiem, kuri varētu tikt apvainoti nepatiesi. Būtiski arī domāt par iesaistīto personu ģimeņu locekļu aizsardzību. 

Saeimas Juridiskais birojs, vērtējot iesniegto regulējumu, vērsa deputātu uzmanību uz to, ka kopumā nav pārliecības, ka ar piedāvāto risinājumu var sasniegt mērķi – nodrošināt trauksmes cēlēju aizsardzību, lai veicinātu godprātīgu trauksmes celšanu sabiedrības interesēs par pārkāpumiem publiskā un privātā sektora institūcijās un uzņēmumos un šos pārkāpumus novērstu. 

Komisijas priekšsēdētājs, atzinīgi vērtējot trauksmes cēlēju aizsardzības jautājumiem veltīto starptautisko konferenci Saeimā šī gada oktobrī, uzsvēra: “Ja sabiedrība neiesaistīties korupcijas un ēnu ekonomikas apkarošanā, baidoties par iespējamajām ziņošanas sekām, tad nevarēsim sasniegt mērķi par labklājīgu valsti ar augstu dzīves līmeni un kvalitāti.”