Augstākās tiesas Administratīvo lietu departaments rakstveida procesā izskatīs 13 kasācijas sūdzības par apelācijas vai pirmās instances tiesas spriedumiem un trīs blakus sūdzības par zemākas instances tiesas lēmumiem. Kasācijas sūdzības iesniegtas lietās, kurās atbildētāji ir Valsts ieņēmumu dienests, Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūra, Valsts policija, Iepirkumu uzraudzības birojs, Uzņēmumu reģistrs un Jūrmalas ostas pārvalde.  

Augstākās tiesas Civillietu departaments rakstveida procesā izskatīs sešas kasācijas sūdzības par apelācijas instances tiesas spriedumiem, vienu blakus sūdzību par zemākas instances tiesas lēmumu un vienu kasācijas protestu par spēkā stājušos pirmās instances tiesas nolēmumu.

Augstākās tiesas Krimināllietu departaments rakstveida procesā izskatīs sešas lietas. Trīs lietās saņemtas apsūdzēto vai aizstāvju kasācijas sūdzības un vienā lietā prokurora kasācijas protests par apelācijas instances tiesas nolēmumu. Divas lietas izskatīs sakarā ar pieteikumiem par tiesas nolēmumu jaunu izskatīšanu.  

Informācija par atsevišķām lietām:

1) Administratīvo lietu departaments 23. novembrī rakstveida procesā izskatīs fiziskas personas kasācijas sūdzību par Administratīvās apgabaltiesas 2015. gada 18. maija spriedumu. Lietā ir strīds par to, vai Valsts policijas darbinieki tiesiski veica faktisko rīcību - pieteicēja vadītās automašīnas apturēšanu, alkohola koncentrācijas pārbaudi, kā arī automašīnas bagāžas nodalījuma un motortelpas apskati. (Lieta SKA-73/2017).

2) Administratīvo lietu departaments 24. novembrī rakstveida procesā izskatīs pieteicējas kasācijas sūdzību par Administratīvās apgabaltiesas spriedumu. Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūra piešķīra pieteicējai vecāku pabalstu. Pieteicēja, uzskatot, ka viņas vidējā iemaksu alga, ko aģentūra izmantoja pabalsta apmēra noteikšanai, aprēķināma lielāka, vērsās tiesā.

Administratīvā apgabaltiesa pieteikumu noraidīja. Apgabaltiesa konstatēja, ka vidējās iemaksu algas aprēķina divpadsmit mēnešu periodā pieteicēja atradās pirmā bērna kopšanas atvaļinājumā, kuru bija pārtraukusi uz vienu dienu, lai veiktu gabaldarbu, par kuru saņēma atlīdzību 200 eiro. Līdz ar to laikā līdz vecāku pabalsta piešķiršanai par otro bērnu pieteicējai ir uzrādītas obligātās iemaksas no darba devēja par vienu darba dienu. Pieteicēja uzskata, ka tādējādi vidējā iemaksu alga vecāku pabalsta aprēķinam ir nosakāma, izmantojot tikai šo vienas dienas iemaksu algu. Savukārt aģentūra uzskata, ka tādā veidā tiesību normu, kuras noteic vidējās iemaksu algas aprēķināšanas kārtību, piemērošana nonāktu pretrunā ar likuma "Par valsts sociālo apdrošināšanu" 3. panta pirmajā daļā norādītajiem sociālās apdrošināšanas pamatprincipiem. Apgabaltiesa atzina, ka konkrētajā gadījumā nav piemērojama Ministru kabineta 1998. gada 28. jūlija noteikumu Nr. 270 "Vidējās apdrošināšanas iemaksu algas aprēķināšanas kārtība un valsts sociālās apdrošināšanas pabalstu piešķiršanas, aprēķināšanas un izmaksas kārtība" 8.punktā ietvertā formula, jo tā nav paredzēta vidējās iemaksu algas aprēķinam, ja iemaksu alga personai ir bijusi tikai par vienu dienu. Vienlaikus apgabaltiesa atzina, ka gadījumā, ja personai divpadsmit mēnešu periodā ir tikai īslaicīgi ienākumi, aģentūrai vidējās iemaksu algas aprēķinā ir jāņem vērā iepriekšējais divpadsmit mēnešu posms.

Augstākajai tiesai ir jāvērtē vidējās iemaksu algas aprēķināšana gadījumā, ja aprēķina periodā iemaksu alga  personai ir bijusi tikai par vienu dienu, savukārt pārējā divpadsmit mēnešu perioda daļā  iemaksu alga nav bijusi dēļ personas attaisnotas prombūtnes - grūtniecības, dzemdību un bērna kopšanas atvaļinājums -, kuru dienas aprēķina periodā neieskaita. (Lieta SKA-987/2017).

3) Administratīvo lietu departaments 24. novembrī rakstveida procesā izskatīs pieteicējas kasācijas sūdzību par Administratīvās apgabaltiesas spriedumu.  Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūra atteica pieteicējai piešķirt slimības pabalstu sakarā ar slima bērna kopšanu, jo pabalsts pieprasīts par periodu pēc darbnespējas četrpadsmitās dienas.

Pieteicēja vērsās tiesā, norādot, ka bērna slimības laikā slimības lapa uz četrpadsmit dienām  tika izsniegta bērna tēvam, un viņam arī izmaksāts slimības pabalsts par šo laiku. Atzīstot, ka bērns izveseļojies, ģimenes ārste noslēdza slimības lapu, kas bija izsniegta bērna tēvam. Taču, tā kā nākamajā dienā bērns atkal saslima un ģimenes ārste, nosakot citu, atšķirīgu no iepriekšējā slimošanas periodā izslimotās un izārstētās slimības, diagnozi, slimības lapu izsniedza pieteicējai. Tāpēc bērna slimību nav pamata uzskatīt par vienu ilgstošu slimošanu ar vienu un to pašu diagnozi. 

Apgabaltiesa pieteikumu noraidīja, atzīstot, ka likumdevējs, paredzot sociāli apdrošinātās personas tiesības uz slimības pabalstu sakarā ar slima bērna aprūpi mājās, nav noteicis, ka slimības pabalsta izmaksas ilgums būtu atkarīgs no bērnam noteiktās slimības diagnozes.

Augstākajai tiesai ir jāinterpretē likuma "Par maternitātes un slimības apdrošināšanu" 13. panta otrā daļa, proti, vai šajā normā noteiktais ierobežojums slimības pabalsta piešķiršanai un izmaksai attiecas uz saslimuša bērna kopšanas nepārtrauktu periodu neatkarīgi no bērna slimības diagnozes maiņas. (Lieta Nr. SKA-820/2017).