"Mūsu mērķis ir īstenot tādu noziedzības apkarošanas un izmeklēšanas politiku, kas ir vērsta uz katra cilvēka pamattiesību nodrošināšanu, kā arī spēju attīstību izmeklēt jaunās noziedzības formas. Efektīvās izmeklēšanas pamatā ir motivēts un kvalificēts personāls, atbilstošie resursi un darba organizācija, kā arī uz rezultātu vērsta procesa virzītāja, tiešā vadītāja un uzraugošā prokurora sadarbība. Iekšlietu ministrija turpinās jau uzsāktos pasākumus izmeklētāju darba kvalitātes paaugstināšanai, kā arī īstenos jaunus projektus, kuru mērķis ir attīstīt izmeklēšanas resursus. Vienlaikus piekrītam Valsts kontrolei, ka uzlabojami iespējami tikai kopīgā izpratnē un kvalitatīvā sadarbībā ar uzraugošajiem prokuroriem," atzina Iekšlietu ministrijas (IeM) valsts sekretārs Dimitrijs Trofimovs.

Neraugoties uz Valsts kontroles (VK) revīzijas ziņojumā konstatēto, kopumā Valsts policijas (VP) darbs noziedzīgo nodarījumu apkarošanā ir pozitīvi vērtējams, jo atklāto noziedzīgo nodarījumu īpatsvars pēdējos gados ir stabils, noziedzības līmenis valstī noturīgi krītas, savukārt iedzīvotāju apmierinātība ar VP darbu pieaug.

Būtiskākās VK revīzijas atzinumā atainotās problēmas pirmstiesas izmeklēšanā IeM jau bija apzinājusi un risinājumus ietvērusi 2016. gada 6. aprīlī valdībā apstiprinātajā Valsts policijas attīstības koncepcijā. Līdz ar to virkne no VK ieteikumiem jau tiek īstenoti.

Valsts policijas priekšnieks Ints Ķuzis atzina, ka Kriminālprocesa likums kopš tā izveides nav bijis piemērots VP pieejamajiem resursiem, turklāt negatīvu ietekmi uz kriminālprocesu izmeklēšanas efektivitāti atstājusi arī 2008/2009.gada krīze ar VP personāla piespiedu samazināšanu, būtiski samazināto atalgojumu un lielākās daļas kvalificēto darbinieku aizplūšanu.

Lai risinātu jautājumus, kas izveidojušies 11 gadu laikā kopš jaunā Kriminālprocesa likuma stāšanās spēkā, IeM sadarbībā ar VP līdz šim orientējusies uz efektīvākajiem risinājumiem, no kuriem lielākā daļa jau ir ieviesti. Piemēram, ir ieviesta amatpersonu jaunā atalgojuma sistēma un palielināts amatpersonu ar speciālajām dienesta pakāpēm atalgojums; ir palielināts policijas darbinieku sociālo garantiju grozs, kā arī ir pilnveidota policijas darbinieku izglītības sistēma.

Izstrādāti grozījumi Kriminālprocesa likumā, kas paredz kriminālprocesa vienkāršošanu. Ilgu un profesionāli sarežģītu diskusiju ceļā ir izdevies vienoties ar Ģenerālprokuratūru par atsevišķiem jautājumiem un kopīgi parakstīt vadlīnijas kriminālprocesu izmeklēšanas vienkāršošanai. Tomēr, VK revīzijā ir secināts, ka liela daļa (~ 25 %) no uzraugošajiem prokuroriem šīs vadlīnijas neievēro.

Jau 2015. gadā apstiprināts VP vecāko virsnieku profesijas standarts, kas uzsver tieši izmeklēšanas darbam nepieciešamās kompetences. Šobrīd jauna, speciāla otrā līmeņa mācību programma ir izstrādāta un to no 2017. gada 1. septembra īsteno Rīgas Stradiņa universitāte. Policijas vecāko virsnieku sagatavošanā no jaunās studiju programmas absolventa nozare sagaida kvalificētu speciālistu, kurš ne tikai spētu atbilstoši savai kompetencei organizēt, īstenot atklāšanas, izmeklēšanas un prevencijas darbu dažādas sarežģītības likumpārkāpumos, bet arī sekmīgi veikt analītiskā darba funkcijas, kā arī organizēt, plānot un vadīt padoto darbu. Vienlaikus ir panākts, ka VP izmeklētāju kapacitātes celšana ietverta Tieslietu ministrijas vadībā uzsāktajā projektā “Justīcija attīstībai”, kas veicinās arī prokuroru un izmeklētāju vienotu izpratni par metodēm, ar kādām nodrošināma kriminālprocesu virzības kvalitāte un efektivitāte.

Atbilstoši VK ieteikumiem, IeM turpinās uzlabot procesa virzītāju profesionālo sagatavotību - VP procesa virzītāju profesionālās kvalifikācijas uzlabošanai Valsts policijas koledža uzsāks jaunu pirmā līmeņa profesionālās augstākās izglītības programmu “Policijas darbs”. Vienlaikus VP amatpersonu darba novērtēšanas sistēmas pilnveidei izstrādās un ieviesīs kritērijus pirmstiesas izmeklēšanas veikšanai nepieciešamo profesionālo kompetenču izvērtēšanai.

Tiks paaugstināta ieviesto IT atbalsta rīku izmantošanas efektivitāte, kā arī tiks pilnveidota organizatoriskā un metodiskā vadība pirmstiesas izmeklēšanas kriminālprocesos. Plānots organizēt un veikt kompleksas likumības pārbaudes VP struktūrvienībās, vienlaikus veicot šajās lietās procesa virzītāju nozīmēto un neizpildīto ekspertīžu inventarizāciju. Plānota arī virkne pasākumu, kuru ietvaros tiks paaugstināta kontrole pār datu ievadi, pilnveidots normatīvais regulējums, kā arī īstenota Kriminālprocesa informācijas sistēmas pāreja uz mūsdienu prasībām atbilstošu programmatūras platformu.