Latvijā vides lietas izskata administratīvās tiesas, un šajās lietās administratīvajā tiesā ikviens sabiedrības loceklis var vērsties ar populārsūdzību. “Tas ir viens no veidiem, kā juridiskā līmenī apliecināt, ka vides aizsardzība ir kopēja vērtība visai sabiedrībai. Paredzot šādu iespēju, Latvijas likumdevējs ir uzsvēris, ka videi ir nepieciešama pastiprināta tiesiskā aizsardzība, un izvēlējies ļoti atvērtu pieeju, ieviešot nacionālajās tiesībās Orhūsas konvencijas 9. pantu,” norādīja V. Krūmiņa.

Tomēr departamenta priekšsēdētāja atzina, ka administratīvo sankciju sistēma vides jomā Latvijā ir diezgan komplicēta. Administratīvā tiesa izskata tikai tādus jautājumus, kas izriet no administratīvā akta, faktiskās rīcības vai publisko tiesību līguma, savukārt administratīvos sodus par vides jomā izdarītiem pārkāpumiem izskata vispārējās jurisdikcijas tiesas.

Administratīvo sankciju vides jomā aktualitāti V. Krūmiņa ilustrēja ar nesenu piemēru no Latvijas prakses, kad izcēlās ugunsgrēks nelegālu atkritumu krātuvē un valdībai nācās piešķirt 700 000 eiro ugunsgrēka teritorijas attīrīšanai. “Šis piemērs rada pārdomas par iestāžu sadarbību informācijas apritē, prevencijas lomu, vides piesārņojumu un sankciju efektivitāti situācijā, kad komersantam nav līdzekļu,” norādīja departamenta priekšsēdētāja.

Eiropas Administratīvo tiesnešu asociācijas (The Association of European Administrative Judges – AEAJ) vides tiesību darba grupas šā gada sanāksme notika Rīgā 7. un 8. septembrī, un tās temats bija “Administratīvās sankcijas vides jomā”. Sanāksme organizēta sadarbībā ar Eiropas Komisiju, Latvijas Universitātes Juridisko fakultāti un Latvijas Administratīvo tiesnešu biedrību.