10. Augusts 2017 12:32
Ziņa / Bērnu tiesības
Uzlabo juridiskās pārstāvības nodrošināšanu bērnu nolaupīšanas lietās
Lai veicinātu Hāgas Konvencijas piemērošanu Latvijā, ceturdien, 10. augustā, Tieslietu ministrijas valsts sekretārs Raivis Kronbergs parakstīja sadarbības dokumentus ar Latvijas Zvērinātu advokātu padomes priekšsēdētāju Jāni Rozenbergu, kā arī sešiem zvērinātiem advokātiem..
Tieslietu ministrija

Lai veicinātu Hāgas Konvencijas (turpmāk – Konvencija) piemērošanu Latvijā, ceturdien, 10. augustā, Tieslietu ministrijas valsts sekretārs Raivis Kronbergs parakstīja sadarbības dokumentus ar Latvijas Zvērinātu advokātu padomes priekšsēdētāju Jāni Rozenbergu, kā arī sešiem zvērinātiem advokātiem.

Tieslietu ministrijas valsts sekretārs R. Kronbergs, uzsverot Latvijas Zvērinātu advokātu padomes un zvērinātu advokātu ieguldījumu bērnu tiesību aizsardzībā, atzīmēja, ka, “tuvojoties Latvijas simtgadei, mēs pāršķiram jaunu lapaspusi nozīmīgai sadarbībai, kas turpmāk būtiski palīdzēs aizsargāt mūsu mazāko sabiedrības pārstāvju intereses un drošību. Bērni ir mūsu nākotne, turklāt bērnu tiesību aizsardzība ir viena no Tieslietu ministrijas darbības prioritātēm. Šīs prioritātes īstenošanā svarīgu lomu ieņem arī advokāti, tāpēc Tieslietu ministrija augsti novērtē Latvijas Zvērinātu advokātu padomes un zvērinātu advokātu apņemšanos, kas sekmē saistošo starptautisko līgumu izpildi Latvijas Republikā, tostarp piedāvājot ārvalsts pieteikuma iesniedzējiem plašākas kvalitatīvas juridiskā atbalsta iespējas.”

Paredzēts, ka no 2017. gada 1. septembra zvērināti advokāti bez atlīdzības (pro bono) nodrošinās ārvalstīs dzīvojošo pieteikumu iesniedzēju juridisko pārstāvību tiesvedībā bērnu nolaupīšanas un saskarsmes tiesību lietās.

Latvijas Zvērinātu advokātu padomes priekšsēdētājs Dr.iur. J. Rozenbergs uzsver: “Katra desmitā civillieta tiesā ir saistīta ar bērnu tiesībām, turklāt tās kļūst arvien sarežģītākas. Piemēram, vecāki nereti dzīvo dažādās valstīs, un viens, neinformējot otru, aizved bērnu uz ārzemēm. Šāda nesaskaņota rīcība, ja bērns atrodas kopīgā aizgādībā, var būt traktējama kā bērna nolaupīšana civiltiesiskā izpratnē. Šādos emocionāli smagos konfliktos advokāts ir tas, kuram bērna intereses ir prioritāte – viņa vēlmes un tiesības uzturēt attiecības ar abiem vecākiem. Tāpēc turpmāk Latvijas advokāti nodrošinās bezmaksas juridisko palīdzību bērnu civiltiesiskās nolaupīšanas lietās, lai ar šādu profesionālu vidutāju atbalstu strīdi tiktu atrisināti pēc iespējas ātrāk, konstruktīvāk un bērnam mazāk traumatiski.”

Līdz šīm, saņemot pieprasījumu par bērna atgriešanu no Latvijas vai par saskarsmes tiesību nodrošināšanu ar Latvijā dzīvojošo bērnu Konvencijas ietvaros, Tieslietu ministrija varēja iecelt tikai viena juridiskā biroja pārstāvi. Izvērtējot iespējas uzlabot Konvencijas piemērošanu Latvijā, Tieslietu ministrija konsultējās ar Hāgas Starptautisko privāttiesību konferences Pastāvīgo biroju, kā arī Latvijas Zvērinātu advokātu padomi nolūkā optimizēt un uzlabot juridiskās pārstāvības institūtu Latvijā. Pārrunu gaitā vairāki zvērināti advokāti izteica vēlmi bez atlīdzības iesaistīties juridiskās palīdzības sniegšanā bērnu starptautiskās nolaupīšanas un saskarsmes lietās.

Tādējādi bezmaksas juridisko palīdzību nodrošinās: zvērināta advokāte Jeļena Averinska, zvērināts advokāts Jānis Davidovičs, zvērināta advokāte Baiba Didrihsone, zvērināta advokāte Antra Kalēja, zvērināts advokāts Imants Muižnieks un zvērināts advokāts Māris Vainovskis.

Tieslietu ministrija izsaka pateicību arī juristei Sintijai Daugulei par līdz šim priekšzīmīgi nodrošināto pārstāvības funkciju bērnu civiltiesiskās nolaupīšanas lietās.

 

Papildu informācija

Konvencijas pamatmērķis ir nodrošināt bērna, kurš ir nelikumīgi pārvietots vai aizturēts kādā no Konvencijas dalībvalstīm, ātru atgriešanos viņa pastāvīgās dzīvesvietas valstī, kā arī nodrošināt to, ka saskarsmes tiesības saskaņā ar vienas valsts likumiem tiek respektētas arī citās valstīs.

Vidēji gadā tiek uzsāktas apmēram 13 lietas par bērnu atgriešanu viņu dzīvesvietā no Latvijas un 2 lietas par saskarsmes tiesību īstenošanu ar Latvijā dzīvojošo bērnu. Piemēram, 2013. un 2014. gadā saņemti 13 pieprasījumi par prettiesiski uz Latviju atvestu vai Latvijā aizturētu bērnu atgriešanu uz viņu pastāvīgās dzīvesvietas valsti, 2015. gadā – 14 šādi pieprasījumi, bet 2016. – 12. Savukārt līdz 2017. gada 10. augustam – 6.

patīk
nepatīk
drukāt
 
 
0 KOMENTĀRI
TAVA ATBILDE :
VĀRDS
3000
IENĀKT:
PIEVIENOT
KOMENTĒŠANAS NOTEIKUMI
Lasītākās ziņas
BĒRNU TIESĪBAS
AKTUĀLI
CITAS ŠĪ AUTORA ZIŅAS
Iestāžu un institūciju ziņas
Kopumā 157 iestādes
komentēt
Nepatīk / neieteikt
Pievienot rakstu mapē
Pievienot citātu mapei
Pievienot piezīmi rakstam
Drukāt
ienākt ar
JURISTA VĀRDS
Abonentiem! Ieiet šeit
GOOGLE
DRAUGIEM.LV
reģistrēties
autorizēties