Svarīgi norādīt, ka šī kārtība attiecas tikai uz dzīvokļu īpašniekiem un dzīvojamās mājas pārvaldniekiem tādās dzīvojamās mājās, kurās dzīvokļu īpašnieki nav pārņēmuši dzīvojamās mājas pārvaldīšanas tiesības vai nav lēmuši par pārvaldīšanas un apsaimniekošanas kārtību un noteikuši maksu par to.

MK noteikumi paredz, ka dzīvojamo māju pārvaldniekiem grāmatvedības uzskaite jānodala no cita veida saimnieciskās darbības, lai dzīvokļu īpašniekiem būtu iespēja pārliecināties par faktisko mājas izdevumu pamatotību.

Tāpat noteikts pienākums dzīvojamo māju pārvaldniekiem savā grāmatvedības politikā atspoguļot pārvaldīšanas izmaksu veidošanas metodes. Noteikts, ka pārvaldniekam ir pienākums sniegt informāciju dzīvokļu īpašniekiem par ieņēmumiem un izdevumiem, kas attiecināmi uz dzīvojamo māju, tai skaitā arī par netiešo izmaksu veidošanas metodēm. Tas nepieciešams, lai nodrošinātu dzīvokļu īpašniekiem iespēju iegūt pilnīgu informāciju par apsaimniekošanas maksas aprēķināšanu un pārvaldnieka veiktajām darbībām un to izmaksām.

Viens no svarīgākajiem jautājumiem, kas tiek precizēts līdz ar apstiprinātajiem MK noteikumiem, ir pārvaldīšanas maksas aprēķināšanas mehānisms (formula), kurā atsevišķi tiek izdalīts maksājums par turpmākajos periodos obligāto pārvaldīšanas darbību ietvaros veicamajiem dzīvojamās mājas remonta, atjaunošanas vai pārbūves darbiem. Minētie dzīvokļu īpašnieku maksājumi varēs tikt uzkrāti gan turpmākajos periodos obligāto pārvaldīšanas darbību ietvaros veicamajiem dzīvojamās mājas remonta darbiem, gan arī dzīvojamās mājas atjaunošanai vai pārbūvei, kas veicama turpmākajos periodos obligāto pārvaldīšanas darbību ietvaros.

Tāpat noteikumos ir iekļauta atšķirīga paziņošanas un spēkā stāšanās kārtība pārvaldnieka aprēķinātajiem maksājumiem par dzīvojamās mājas pārvaldīšanu, ja dzīvojamās mājas konstrukcijas vai to elementi  ir avārijas vai pirmsavārijas stāvoklī. Attiecīgi tiek paredzētas divas atšķirīgas procedūras izdevumu par dzīvojamās mājas atjaunošanu vai pārbūvi ietveršanu tāmē, nodalot dažādus dzīvojamo māju tehniskos stāvokļus.

Proti, pārvaldnieks izdevumus tāmē varēs neietvert, ja dzīvojamās mājas konstrukcijas vai to elementi ir avārijas vai pirmsavārijas stāvoklī un dzīvojamās mājas tehniskais stāvoklis ir tiktāl pasliktinājies, ka mājas atjaunošana vai pārbūve nav ekonomiski pamatota. Šādā gadījumā dzīvokļu īpašniekiem kopsapulcē būs jālemj par dzīvojamās mājas atjaunošanas kārtību, nosakot finansējuma avotu, veikšanas laiku, u.c. jautājumiem.

Savukārt pārējos gadījumos par pārvaldnieka sagatavotā dzīvojamās mājas uzturēšanas darbu plāna un aprēķināto maksājumu par pārvaldīšanu apstiprināšanu vai noraidīšanu dzīvokļu īpašnieki var pieņemt lēmumu jebkādā veidā saskaņā ar spēkā esošo normatīvo regulējumu.

Vienlaikus ar MK noteikumiem ir izdarīti arī vairāki precizējumi. Tā, piemēram, lai nodrošinātu pārvaldīšanas izdevumu izsekojamību, noteikts pienākums pārvaldniekam skaidri nodalīt par obligāti veicamajām pārvaldīšanas darbībām nepieciešamos maksājumus, kā arī atlīdzību par pārvaldīšanu no maksājuma par turpmākajos periodos obligāto pārvaldīšanas darbību ietvaros veicamajiem dzīvojamās mājas remonta, atjaunošanas vai pārbūves darbiem.

Detalizēti ar MK noteikumiem "Kārtība, kādā aprēķināmi maksājumi par dzīvojamās mājas pārvaldīšanu un apsaimniekošanu" var iepazīties Ministru kabineta tīmekļa vietnē.

Pēc šo noteikumu apstiprināšanas Ministru kabinetā un to publicēšanas www.likumi.lv spēku zaudēs Ministru kabineta 2008. gada 9. decembra noteikumi Nr. 1014 “Kārtība, kādā aprēķināma maksa par dzīvojamās mājas pārvaldīšanu un apsaimniekošanu”.