Augstākā tiesa norāda, ka šāds risinājums nav atbalstāms, pirmkārt, no sistēmiskā viedokļa. Šāda pienākuma uzlikšana Augstākajai tiesai ir pretrunā ar kasācijas būtību. Kasācijas instances galvenais uzdevums ir raudzīties, lai konkrēto konfliktu risināšanā zemākas instances tiesas vienveidīgi un pareizi piemērotu tiesību normas. Tiesiskajos strīdos, kas saistīti ar atteikumu izdot pielaidi darbam ar valsts noslēpumu, pamatā ir strīdi par faktiskajiem apstākļiem. Tiesiskā strīda faktiskos apstākļus skaidro un vērtē zemākas instances tiesas (rajona tiesas vai apgabaltiesas), nevis Augstākā tiesa.

Otrkārt, paredzētais izņēmums radītu sabiedrībai nepareizu priekšstatu, ka Saeimas apstiprināti zemākas instances tiesas tiesneši nav uzticami, lai izskatītu lietas, kas saistītas ar valsts noslēpuma jautājumiem. Augstākā tiesa norāda, ka līdz šim nav izskanējuši juridiski argumenti pamatojumam, kāpēc jārada šāds tiesu sistēmas principiem neatbilstošs izņēmums. Raugoties arī no tiesībpolitikas viedokļa, ir acīmredzams, ka politikas veidotāji dod sabiedrībai signālu, ka zemākas instances tiesas nav uzticamas, lai izskatītu strīdus, kas saistīti ar atteikumu dot pielaidi darbam ar valsts noslēpumu, tādējādi vēl vairāk graujot uzticību tiesām un valstij kopumā.

Treškārt, paredzētais risinājums prasītu papildu līdzekļus no valsts budžeta, jo pašlaik Augstākajai tiesai šādu lietu izskatīšanai nepietiek resursu. Administratīvo lietu departamentam jau pašlaik trūkst resursu, lai nodrošinātu kasācijas kārtībā saņemto lietu izskatīšanu saprātīgā termiņā. Šobrīd departamentā neizskatītas ir vairāk nekā 900 lietas (uz 10 tiesnešiem) un no tām apmēram 100 lietas ir saņemtas vēl 2015. gadā. Salīdzinoši Administratīvajā apgabaltiesā neizskatītas ir 837 lietas uz 23 tiesnešiem.

Ņemot vērā, ka lietas, kas saistītas ar atteikumu izdot pielaidi darbam ar valsts noslēpumu, būs jāizskata divu mēnešu laikā, Administratīvo lietu departamentam tas būtu būtisks slodzes palielinājums. Jau šobrīd Administratīvo lietu departaments konkrētu kategoriju lietas skata ārpus kārtas (piemēram, bērnu tiesību lietas, civildienesta lietas), un šajās lietās izskatīšanas termiņi kasācijas instancē ir vidēji 6 mēneši. Tā kā lietas izskatīšana Administratīvo lietu departamentā kā pirmās instances tiesā tāpat jau palielinātu pārējo lietu izskatīšanas termiņus, tad, papildus paredzot saīsinātu izskatīšanas termiņu, vēl vairāk palielinātos citu lietu izskatīšanas termiņi.

Šie ir galvenie argumenti, uz ko Augstākā tiesa norādījusi gan likumprojekta izstrādāšanas darba grupā, gan vēstulē Tieslietu ministrijai.