19. Jūnijs 2017 09:40
Jaunumi
Par kasācijas kārtībā izskatāmām lietām no 19. līdz 22. jūnijam

Augstākās tiesas informācija par kasācijas kārtībā izskatāmām lietām no 19. līdz 22. jūnijam.

Augstākās tiesas Administratīvo lietu departaments tiesas sēdē mutvārdu procesā izskatīs vienu kasācijas sūdzību. Rakstveida procesā izskatīs četras kasācijas sūdzības par apelācijas instances tiesas spriedumiem un trīs blakus sūdzības par zemākas instances tiesas lēmumiem. Kasācijas sūdzības iesniegtas lietās, kurās atbildētāji ir Valsts ieņēmumu dienests, Tieslietu ministrija, Uzņēmumu reģistrs un Rīgas dome.

Augstākās tiesas Krimināllietu departaments rakstveida procesā izskatīs piecas lietas. Četrās lietās saņemtas apsūdzēto vai aizstāvju kasācijas sūdzības par apelācijas instances tiesas nolēmumiem un vienā lietā saņemts protests par pirmās instances tiesā apstiprinātu vienošanos par vainas atzīšanu un sodu.  

Augstākās tiesas Civillietu departaments rakstveida procesā izskatīs deviņas kasācijas sūdzības par apelācijas instances tiesas spriedumiem un divas blakus sūdzības par zemākas instances tiesas lēmumiem.

Informācija par atsevišķām lietām:

1) Administratīvo lietu departaments 21. jūnijā rakstveida procesā izskatīs Valsts ieņēmumu dienesta kasācijas sūdzību par Administratīvās apgabaltiesas spriedumu lietā, kas ierosināta pēc SIA „Veloserviss” pieteikuma atcelt Valsts ieņēmumu dienesta lēmumu, ar kuru pieteicējai uzlikts pienākums maksāt muitas nodokli un nokavējuma naudu un pievienotās vērtības nodokli un nokavējuma naudu.

Augstākā tiesa pērn janvārī apturēja tiesvedību šajā lietā, lai uzdotu Eiropas Savienības Tiesai prejudiciālus jautājumus. Uzdodot jautājumus, Augstākā tiesa vēlējās noskaidrot, kā vispārīgi konkretizējams Eiropas Padomes 1992. gada 12. oktobra regulas Nr. 2913/92 par Kopienas Muitas kodeksa izveidi 220.panta otrās daļas „b” apakšpunktā minētais importētāja pienākums rīkoties labā ticībā, ja Eiropas Komisijas Eiropas Krāpšanas apkarošanas biroja (OLAF) ziņojums satur iegūtas ziņas, kas liecina gan par eksportētāja sniegtām nepatiesām ziņām eksportētājas valsts muitas iestādēm, gan ziņas, kas liecina, ka eksportētājas valsts muitas iestāde ir kļūdījusies, izsniedzot A sertifikātu. Tāpat bija noskaidrojams, kāda tiesiska nozīme būtu piešķirama OLAF un Eiropas Komisijas attiecīgajā lēmumā izdarītajam faktu un tiesību vērtējumam nacionālā tiesvedības procesā, kurā faktiskā situācija ir tikai daļēji salīdzināma.

Eiropas Savienības Tiesa šī gada 16. martā taisīja spriedumu lietā un Augstākā tiesa atjaunoja tiesvedību lietā. (Lieta SKA-2/2017).

2) Administratīvo lietu departaments 21. jūnijā rakstveida procesā izskatīs pieteicējas kasācijas sūdzību par Administratīvās apgabaltiesas spriedumu.

Pieteicējai pieder zeme, kas atrodas brīvostas teritorijā un ir iznomāta Rīgas brīvostas pārvaldei. Nomas maksa piesaistīta kadastrālajai vērtībai, kā to nosaka likums.

Rīgas domes iestāde 2013. gadā atcēla lēmumu, ar kuru 2006. gadā bija noteikts zemes lietošanas mērķis, kas ir tālāk pamatā kadastrālās vērtības noteikšanai un nekustamā īpašuma nodokļa aprēķinam. Iestāde konstatēja, ka zemesgabalā ir būve – asfaltēts laukums, tādēļ mērķis nosakāms kā apbūvētai zemei. Mainot lietošanas mērķi uz Satiksmes infrastruktūras objektu apbūves zeme (Lidlauku apbūve), mainījās arī kadastrālā vērtība un maksājamais nekustamā īpašuma nodoklis samazinājās. Pieteicēja šim lēmumam nepiekrita un vērsās tiesā. Tiesa lēma, ka iestāde varēja atcelt savu 2006. gada lēmumu, jo tādējādi tika atcelts pieteicējai nelabvēlīgs lēmums, proti, šobrīd, tā kā kadastrālā vērtība un pieteicējas maksājamais nodokļa apmērs samazinās, tas ir pieteicējai labvēlīgāks. Pieteicēja iebilst, uzskatot, ka atceltais lēmums bija labvēlīgāks, kā šobrīd, jo samazinoties kadastrālajai vērtībai, samazinās arī saņemamā nomas maksa no brīvostas pārvaldes. Tādēļ, pieteicējas ieskatā, 2006. gada lēmuma atcelšanai 2013. gadā nav tiesiska pamata. (Lieta SKA-177/2017).

3) Krimināllietu departaments Krimināllietu departaments 21. jūnijā rakstveida procesā izskatīs krimināllietu, kur kasācijas sūdzību par Rīgas apgabaltiesas lēmumu iesniegusi viena apsūdzētā aizstāve.

Ar pirmās instances tiesas spriedumu apsūdzētais atzīts par vainīgu noziedzīga nodarījuma izdarīšanā pēc Krimināllikuma 314. panta trešās daļas, tas ir, par noziedzīgā kārtā iegūtas mantas iegādāšanos un realizēšanu organizētā grupā. Noziedzīgais nodarījums izdarīts 2009. gada augustā, kad sešu personu grupa, atbilstoši lomu sadalei, iegādājās divas zagtas automašīnas un realizēja to rezerves daļas. Ar pirmās instances tiesas spriedumu apsūdzētais, kura aizstāve iesniegusi kasācijas sūdzību, sodīts ar nosacītu brīvības atņemšanas sodu uz 1 gadu un 6 mēnešiem. Pārējie pieci lietā apsūdzētie arī notiesāti ar nosacītu brīvības atņemšanas sodu un pirmās instances tiesas spriedumu nepārsūdzēja. Apelācijas instances tiesa, iztiesājot krimināllietu apelācijas kārtībā saistībā ar apsūdzētā aizstāves apelācijas sūdzību, pirmās instances tiesas spriedumu atstāja negrozītu. (Lieta SKK-310/2017). 

 
 
0 KOMENTĀRI
TAVA ATBILDE :
VĀRDS
3000
IENĀKT:
KOMENTĒŠANAS NOTEIKUMI
Lasītākie jaunumi
AKTUĀLI
CITI ŠĪ AUTORA JAUNUMI
Iestāžu un institūciju jaunumi
Kopumā 269 iestādes
komentēt
Pievienot rakstu mapē
Pievienot citātu mapei
Pievienot piezīmi rakstam
Drukāt
ienākt ar
JURISTA VĀRDS
Abonentiem! Ieiet šeit
GOOGLE
DRAUGIEM.LV
reģistrēties
autorizēties