Grāmata simboliski sākas ar pirmā Satversmes tiesas priekšsēdētāja Aivara Endziņa priekšvārdu. Tam seko vērienīgs Satversmes tiesas nozīmīgāko vēstures notikumu apskats, kā arī bijušo Satversmes tiesas priekšsēdētāju saruna par Satversmes tiesu no tās pirmsākumiem līdz mūsdienām.

Izdevumā iekļautas arī Valsts prezidenta Raimonda Vējoņa, Eiropas Padomes komisijas “Demokrātija caur tiesībām” (Venēcijas komisija) pārstāves Tanjas Gervīnas (Tanja Gerwien), kā arī bijušā Satversmes tiesas priekšsēdētāja Alda Laviņa uzrunas konferences atklāšanā. Savukārt grāmatas lielāko daļu veido 15 priekšlasījumi par dažādu valstu pieredzi saistībā ar tiesu aktīvisma izpausmēm konstitucionālo tiesu nolēmumos.

Tiesu aktīvisms ir tāda tiesas rīcība, kura ietiecas citu valsts varas atzaru – it īpaši likumdevēja – jomā. Šāda rīcība var tikt vērtēta negatīvi vai pozitīvi atkarībā no tā, vai tiesa ir ievērojusi valsts varas dalīšanas principu. No vienas puses, minētais princips paredz, ka ikvienam valsts varas atzaram ir jādarbojas tikai savā jomā. Savukārt, no otras puses, šis princips pieprasa, lai valsts varas atzari viens otru kontrolētu. Tādēļ, īstenojot minēto kontroli, izņēmuma gadījumos ir pieļaujama viena valsts varas atzara ieteikšanās otra atzara jomā. Tā kā šādu gadījumu pieļaujamība nav viennozīmīga, par tiem ir nepieciešama diskusija. Tieši šim nolūkam tika rīkota Satversmes tiesas jubilejas gada konference, kurā izteiktās atziņas nu ir apkopotas grāmatā.

Satversmes tiesas priekšsēdētāja Ineta Ziemele saka: “Pirms Satversmes tiesa tika nodibināta, valstī bija plašas politiskās un zinātniskās diskusijas par Latvijai piemērotāko konstitucionālās justīcijas modeli un to, vai Satversmes tiesa neapdraudēs likumdevēja varu. Tiesa laika gaitā ir mērķtiecīgi virzījusi tiesisko domu Latvijā, sekmējot, lai mūsu valsts kļūtu par tiesisku valsti. Tiesu kompetences robežas nav tikai mūsu valstī aktuāla diskusija. Tā ir aktuāla visās demokrātiskās tiesiskās valstīs. Kā viens no apliecinājumiem tam ir arī pērn organizētā konference, kā arī grāmatā publicētie priekšlasījumi par tiesu aktīvismu.”

Izdevumā publicēto priekšlasījumu autori: bijušais Bulgārijas Konstitucionālās tiesas priekšsēdētājs, Venēcijas komisijas loceklis Evgenijs Tančevs (Evgeni Tanchev), Beļģijas Konstitucionālās tiesas tiesnesis, Valsts padomes goda loceklis Pjērs Niuls (Pierre Nihoul), bijušais Eiropas Cilvēktiesību tiesas prezidents, Eiropas Savienības Tiesas tiesnesis Dīns Špīlmans (Dean Spielmann), Portugāles Konstitucionālās tiesas priekšsēdētāja vietniece Marija Lučija Amarala (Maria Lucia Amaral), Lietuvas Konstitucionālās tiesas tiesnesis Ģedimins Mesonis (Gediminas Mesonis), Eiropas Savienības Tiesas priekšsēdētājs Konrāds Lenārtss (Koenraad Lenaerts), Vācijas Federālās Konstitucionālās tiesas tiesnese Gabriele Brica (Gabriele Britz), Austrijas Konstitucionālās tiesas priekšsēdētājs Gerhards Holcingers (Gerhart Holzinger), Satversmes tiesas priekšsēdētajas vietniece Sanita Osipova, Ukrainas Konstitucionālās tiesas priekšsēdētājs Jurijs Bauļins, Slovēnijas Republikas Konstitucionālās tiesas priekšsēdētaja vietniece Jadranka Sovdata (Jadranka Sovdat), Baltkrievijas Republikas Konstitucionālās tiesas tiesnese Nataļja Karpoviča, Armēnijas Republikas Konstitucionālās tiesas locekle Arevika Petrosjana (Arevik Petrosyan), Igaunijas Augstākās tiesas Konstitucionālās kontroles palātas tiesnesis Pēters Rosma (Peter Roosma), Rumānijas Konstitucionālās tiesas tiesnesis Valentins Zoltans Puskas (Valentin Zoltan Puskas) un viņa palīgs Karoli Benke (Karoly Benke).

Visi grāmatā iekļautie raksti publicēti gan latviešu, gan angļu valodā. Izdevumu nevar iegādāties, tomēr tas ikvienam interesentam ir pieejams elektroniski.

Grāmatas elektroniskā versija latviešu valodā (1. daļa )

Grāmatas elektroniskā versija latviešu valodā (2. daļa )