A. Endziņš atgādināja, ka jau Tieslietu padomes veidošanas sākumposmā pirms septiņiem gadiem viņš ir bijis kritiski noskaņots pret likumā iekļautajiem formulējumiem un Tieslietu padomes kompetencēm – tas esot bijis likumdevēja “gājiens ar zirdziņu”, lai formāli izslēgtu likumdevēja un izpildu varas ietekmi uz tiesu varu. Valsts prezidenta Tiesiskās vides pilnveides komisija jautājumu par Tieslietu padomes kompetenču attīstību ir beigusi skatīt pirms gada, sagatavojot gala ziņojumu. A. Endziņš pauda nožēlu, ka gandrīz neviens no komisijas secinājumiem un ieteikumiem nav ņemts vērā, gatavojot grozījumus likumā “Par tiesu varu”. Piemēram, komisija ieteikusi jautājumus par tiesnešu karjeras virzību atstāt ekskluzīvā Tieslietu padomes kompetencē. Tāpat komisija piedāvājusi izmaiņas Tieslietu padomes sastāvā, tajā iekļaujot divus Valsts prezidenta nominētus pārstāvjus – augsti kvalificētus juristus, juridisko zinātņu doktorus, profesorus vai goda tiesnešus. Komisija arī rosinājusi diskusiju par to, vai likumdevēja un izpildu varas pārstāvjiem vajadzētu būt pastāvīgiem Tieslietu padomes locekļiem.

A. Endziņš minēja, ka neatkarīga Tiesu administrācija būtu liels atbalsts gan Tieslietu padomei, gan tiesu varai vispār, taču šobrīd tās institucionālā forma – tieša pakļautība Tieslietu ministram – neļauj Tiesu administrācijai būt brīvai no izpildvaras norādēm.

Noslēgumā A. Endziņš pauda cerību, ka nākotnē tiks veikti likuma grozījumi, lai panāktu, ka Tieslietu padome nosaka visas tieslietu sistēmas attīstības stratēģiju ne tikai uz papīra, bet reāli dzīvē.