Konferences otrajā daļā diskusiju par Augstāko tiesu komunikāciju un lomu Tieslietu padomju darbā vadīja Latvijas Universitātes Juridiskās fakultātes Tiesību teorijas un vēstures zinātņu katedras vadītājs, Valsts prezidenta padomnieks Dr. iur. Jānis Pleps. Diskusijās izkristalizējās tie būtiskie aspekti, kas ļauj Augstākajām tiesām Eiropā tikt galā ar jaunajiem izaicinājumiem, jo “... šis ir izaicinājumu laiks, un arī tiesu vara ir spiesta mainīties tam līdzi. Tai pat laikā tiesu vara ir tas enkurs, kas notur valstiskumu. Enkurs, kas valsti notur pie fundamentālām lietām kā taisnīgums, likuma vara un ticība savai valstij,” tā Jānis Pleps.

Diskusijas sākumā ar priekšlasījumiem uzstājās Augstākās tiesas priekšsēdētājs Ivars Bičkovičs, iepazīstinot klausītājus ar situāciju Latvijā un ieskicējot, kāds ir Tieslietu padomes dialogs tiesu un valsts varas sistēmā. Tiesību zinātnieks un Čehijas Augstākās Administratīvās tiesas tiesnesis Dr. Zdeneks Kūns (Zdeněk Kühn) dalījās savā pieredzē par komunikāciju tiesā un to, vai tiesām un tiesnešiem vajadzētu izmantot sociālos tīklus informācijas sniegšanai. Tiesnesis kā pozitīvu piemēru minēja Eiropas Savienības tiesu, kura savā darbā izmanto gan Twitter kontu, gan tradicionālu informācijas publicēšanu tiesas mājaslapā, un cilvēks uzklikšķinot tiek pie tik daudz informācijas, cik tam nepieciešams. Slovēnijas Augstākās tiesas Sabiedrisko attiecību nodaļas vadītājs Gregors Strojins (Gregor Strojin) savā uzrunā akcentēja svarīgākos izaicinājumus tiesu komunikācijā, savukārt Augstākās tiesas tiesneša pienākumu izpildītāja Anita Kovaļevska dalījās Latvijas pieredzē sadarbībā starp Augstāko tiesu un zemākas instances tiesām.

Diskusiju gaitā klātesošie bija vienisprātis, ka modernās tehnoloģijas ienes izmaņas tiesu ikdienas komunikācijā. Jānis Pleps, analizējot Latvijas pieeju jauno tehnoloģiju izmantošanā, norādīja neseno Eiropas Padomes Tieslietu sistēmu efektivizācijas komisijas (CEPEJ) 6. oktobrī publicēto Ziņojumu par tieslietu sistēmas darbību 45 Eiropas valstīs. Tajā ir novērtēts Latvijas progress moderno tehnoloģiju ieviešanā – Latvija ir 5.vietā Eiropas Savienībā, tātad pašā augšgalā tehnoloģiju ieviešanā. Mainās saziņa ar sabiedrību, komunikācijas rīki. “Ir pilnīgi normāli, ka Augstākās tiesas tiesneša amata kandidāts ASV izveido Twitter kontu un arī Latvijā ir tiesneši, kuriem ir Twitter konts, kuri aktīvi pauž savu pozīciju sabiedrībai būtiskos jautājumos ar moderniem līdzekļiem. Sociālie tīkli ir iespēja piekļūt tuvāk interesentiem, kuriem ir svarīgs tiesas lemtais”, tā Jānis Pleps.

Konferencē, kuru projekta „Augstākās tiesas kā tiesību sistēmu efektivitātes garants Eiropas Savienībā” organizēja Latvijas Republikas Augstākā tiesa, piedalījās vairāk par 300 dalībnieku – visu instanču tiesu tiesneši un darbinieki, advokāti un citi juristi, augstskolu mācībspēki un studenti no Latvijas, kā arī Augstāko tiesu tiesneši un darbinieki, tiesībzinātnieki no Lietuvas, Igaunijas, Spānijas, Ungārijas, Francijas, Slovēnijas, Zviedrijas, Polijas, Austrijas, Čehijas un Beļģijas. Projekts „Augstākās tiesas kā tiesību sistēmu efektivitātes garants Eiropas Savienībā” Latvijas Augstākās tiesas vadībā tiek īstenots kopš 2016. gada jūnija. Projektu finansē Eiropas Komisijas Tieslietu ģenerāldirektorāts, tajā piedalās arī Lietuvas, Spānijas un Ungārijas Augstākās tiesas, Antverpenes un Ļubļanas Universitātes. Projekta mērķis ir palielināt Augstāko tiesu administratīvo kapacitāti, uzlabot darba organizāciju, palielināt tiesu darba caurspīdīgumu un sabiedrības uzticību tiesu darbam.

Konferences sesijas “Augstāko tiesu komunikācija un loma Tieslietu padomju darbā” ierakstu var noskatīties šeit.