Augstākās tiesas Administratīvo lietu departaments tiesas sēdē rakstveida procesā izskatīs sešas kasācijas sūdzības par apelācijas instances tiesas spriedumiem un četras blakus sūdzības par zemākas instances tiesas lēmumiem. Kasācijas sūdzības iesniegtas lietās, kurās atbildētāji ir Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūra, Ieslodzījuma vietu pārvalde un Valsts ieņēmumu dienests.

Augstākās tiesas Civillietu departaments rakstveida procesā izskatīs septiņas kasācijas sūdzības par apelācijas instances tiesas spriedumiem un vienu blakus sūdzību par zemākas instances tiesas lēmumu.

Augstākās tiesas Krimināllietu departaments rakstveida procesā izskatīs astoņas lietas. Četrās lietās saņemtas apsūdzēto vai aizstāvju kasācijas sūdzības un vienā lietā prokurora kasācijas protests par apelācijas instances tiesas nolēmumiem. Divās lietās iesniegtas gan sūdzības, gan protesti. Vienā lietā izskatīs apsūdzētā aizstāvja sūdzību par zemākas instances tiesas lēmumu atstāt apelācijas sūdzību bez izskatīšanas.

Informācija pa atsevišķām lietām:

1) Administratīvo lietu departaments 19. aprīlī rakstveida procesā izskatīs Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūras kasācijas sūdzību par Administratīvās apgabaltiesas spriedumu.

Lietā ir strīds par to, vai pieteicējai apdrošināšanas stāžā vecuma pensijas aprēķinam ir ieskaitāms dienesta laiks PSRS Bruņotajos spēkos. Pieteicēja norāda, ka sešus gadus ir dienējusi PSRS Bruņotajos spēkos, lai faktiski šajā laikā nodarbotos ar sportu, kas PSRS laikā netika atzīts par profesionālu nodarbošanos. Apgabaltiesa apmierināja pieteikumu, atzīstot, ka pieteicējas faktiskā nodarbošanās ar sportu ir pielīdzināma darbam.  

VSAA kasācijas sūdzībā norādījusi, ka tiesību normas neparedz kritērijus, pēc kuriem dienests PSRS Bruņotajos spēkos būtu pielīdzināms darbam, ņemot vērā personas pienākumus dienesta laikā.

2) Administratīvo lietu departaments 19. aprīlī rakstveida procesā izskatīs pieteicējas kasācijas sūdzību par Administratīvās apgabaltiesas spriedumu.

Pieteicējai bija piešķirts vecāku pabalsts no 2014. gada 22. maija līdz bērna gada vecumam, kuru viņa turpināja saņemt pēc 2014. gada 1. oktobra, kad stājās spēkā būtiski grozījumi tiesību normās, kas regulē valsts pabalstus vecākiem, kuri kopj bērnu. Tostarp jaunā sistēma paredzēja vecāku pabalsta piešķiršanu un izmaksu (30 procentu apmērā no piešķirtā pabalsta) arī strādājošai personai, kura neatrodas bērna kopšanas atvaļinājumā. Pieteicēja 2014. gada novembrī atsāka strādāt, un Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūra tāpēc pārtrauca vecāku pabalsta izmaksu, atsaucoties uz tiesību normām, kas bija spēkā līdz 2014.gada 1. oktobrim un neparedzēja strādājošo vecāku tiesības saņemt vecāku pabalstu.

Pieteicēja vērsās tiesā, uzskatot, ka arī viņai ir tiesības uz vecāku pabalsta daļu, neskatoties uz to, ka viņa atsākusi strādāt.

Apgabaltiesa pieteikumu noraidīja.

Augstākajai tiesai jāvērtē, vai uz pieteicēju, kurai vecāku pabalsta bija piešķirts pēc tiesību normām, kas bija spēkā līdz 2014. gada 30. septembrim, ir attiecināma likuma „Par maternitātes un slimības apdrošināšanu” 10.6. panta trešā daļa redakcijā, kas stājās spēkā 2014. gada 1. oktobrī.

3) Krimināllietu departaments 19. aprīlī rakstveida procesā izskatīs krimināllietu, kur sūdzību par Kurzemes apgabaltiesas lēmumu iesniegusi apsūdzētās aizstāve.

Ar pirmās instances tiesas spriedumu apsūdzētā atzīta par vainīgu un sodīta par noziedzīga nodarījuma izdarīšanu pēc Krimināllikuma 260. panta otrās daļas par to, ka viņa vadot transportlīdzekli, pārkāpa Ceļu satiksmes noteikumus, kā rezultātā izraisīja cilvēka nāvi. Apsūdzētā notiesāta nosacīti ar pārbaudes laiku uz 3 gadiem. Piedzīta no apsūdzētās cietušās labā kaitējuma kompensācija 5000 eiro.

Apelācijas instances tiesa, iztiesājot krimināllietu apelācijas kārtībā saistībā ar apsūdzētās un viņas aizstāves apelācijas sūdzību, pirmās instances tiesas spriedumu atstāja negrozītu.

Lietā aktualizēti dažādi krimināltiesiski un kriminālprocesuāli jautājumi, tai skaitā, par kaitējuma kompensācijas apmēru.

4) Administratīvo lietu departaments 21. aprīlī rakstveida procesā izskatīs pieteicējas kasācijas sūdzību par Administratīvās apgabaltiesas sprieedumu.

SIA 2011. gada decembrī vērsās VID, lūdzot pieņemt darba devēja precizējumus 2011. gada oktobra ziņojumā par valsts sociālās apdrošināšanas obligātajām iemaksām no darba ņēmēju ienākumiem, iedzīvotāju ienākuma nodokli par vienu darbinieci, ar kuru darba tiesiskās attiecības izbeigtas 2011. gada 31. oktobrī.

VID atteica pieņemt precizējumu, norādot, ka atbilstoši likuma „Par valsts sociālo apdrošināšanu” normām SIA ir nokavējusi termiņu, kādā pieļaujams iesniegt precizētos ziņojumus par bijušajiem darbiniekiem. Pieteicēja vērsās tiesā. Apgabaltiesa noraidīja pieteikumu.

Augstākajai tiesai, izskatot pieteicējas kasācijas sūdzību, ir jāvērtē, kādā termiņā atbilstoši likuma normām, tostarp likuma „Par valsts sociālo apdrošināšanu” 20.1. pantam (redakcijā, kas bija spēkā līdz 2013. gada 10. janvārim), darba devējs bija tiesīgs precizēt ziņojumu par darba ņēmēju ienākumiem attiecībā uz bijušajiem darbiniekiem.