Tieslietu ministrijas ieskatā Eiropas Prokuratūras izveide ir būtiska, lai izmeklētu noziedzīgus nodarījumus, kas skar Eiropas Savienības (ES) finanšu intereses, kā arī sauktu pie atbildības vainīgos, jo ES fondu ļaunprātīga izmantošana, kā arī krāpšana ar pievienotās vērtības nodokli, tai skaitā, pievienotā vērtības nodokļa krāpnieciskās pārrobežu shēmas, rada ievērojamus finansiālus zaudējumus. Papildus Eiropas Prokuratūras pārrobežu izmeklēšanas pilnvaras nodrošinās saskaņotu pārrobežu noziedzīgu nodarījumu izmeklēšanu un saukšanu pie atbildības, kā arī ātrāku un efektīvāku lēmumu pieņemšanu.

Pēc vairāk nekā trīs gadus ilgušām diskusijām tika secināts, ka visas ES dalībvalstis nepiedalīsies Eiropas Prokuratūras izveidē, jo nav panākta vienprātība šajā jautājumā. 2017. gada 27. martā ES Tieslietu un iekšlietu padomes sanāksmē Briselē daudzas ES dalībvalstis parakstīja vēstuli par ciešāku sadarbības uzsākšanu Eiropas prokuratūras izveidē. Latvija ES dalībvalstu ciešākai sadarbībai varētu pievienoties pēc attiecīga Ministru kabineta lēmuma.

Jautājumu par Latvijas pievienošanos ES dalībvalstu ciešākai sadarbībai Eiropas Prokuratūras izveidē plānots skatīt Ministru kabineta 2017. gada 18. aprīļa sēdē. Savukārt Saeimas Eiropas lietu komisijā nacionālo pozīciju skatīs 19. aprīlī.

Papildu informācija:

2013. gada 17. jūlijā Eiropas Komisija nāca klajā ar priekšlikumu Padomes Regulai par Eiropas Prokuratūras izveidošanu. EK EPPO Regulas projekta pamatojumā norādījusi, ka šobrīd pastāvošie ES finanšu aizsardzības instrumenti – Eurojust un Eiropas Pretkorupcijas birojs (OLAF) nenodrošina pietiekami efektīvu ES finanšu interešu aizsardzību. Eurojust un OLAF mandāts aprobežojas ar informācijas apmaiņas un nacionālo kriminālizmeklēšanu un kriminālvajāšanas koordinācijas atvieglošanu, bet šiem instrumentiem trūkst pilnvaru veikt izmeklēšanas darbības, kā arī ar kriminālvajāšanu saistītās darbības.

2017. gada 28. februārī Tieslietu ministrija sasauca starpinstitūciju sanāksmi par Latvijas dalību ciešākajā sadarbībā Eiropas Prokuratūras izveidē. Sanāksmē piedalījās pārstāvji no iesaistītajām institūcijām – Ģenerālprokuratūras, Valsts policijas, Iekšlietu ministrijas, Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja, kā arī Ārlietu ministrijas un Saeimas Eiropas lietu komisijas. Sanāksmē tika secināts, ka institūcijas ir pozitīvi noskaņotas attiecībā uz Latvijas dalību un ciešāku sadarbību Eiropas Prokuratūras izveidē. Iesaistītās institūcijas norādīja uz to, ka Padomes Regula par Eiropas Prokuratūras izveidi finanšu noziegumu izmeklēšanā sistēmu padarīs vēl efektīvāku, kā arī norādīja uz izmeklēšanas objektivitāti un vērtīgo ārvalstu pieredzes apmaiņu.

Eiropas Prokuratūra funkcionēs kā Eiropas Savienības aģentūra, kurai būs pilnvaras kriminālprocesa ietvaros un kura nodrošinās lielāku konsekvenci un koordināciju savstarpējā sadabībā.

Regulas projekts šobrīd paredz, ka Eiropas Prokuratūra darbosies pēc koleģialitātes principa un sastāvēs no Eiropas prokurora, viņa vietniekiem un deleģētajiem prokuroriem, kas veiks savu darbību dalībvalstīs.