Pētījumā tika aptaujāti 29,555 cilvēki no visām ES dalībvalstīm vecumā no 15 gadiem par viņu priekšstatu attiecībā uz intelektuālo īpašumu. Šī pētījuma kopējie rezultāti uzrāda līdzīgus rezultātus, salīdzinot ar pētījumu, kas tika veikts 2013. gadā.

70 % aptaujāto norādīja, ka nevar būt nekādu attaisnojumu viltotu preču iegādei, un 78% uzskata, ka viltotu preču iegāde rada negatīvu ietekmi uz uzņēmumiem un darbavietām.

Jauniešu vidū ir novērojama lielāka iecietība pret viltojumiem. 15 % jauniešu vecumā no 15 līdz 24 gadiem norādīja, ka pēdējo 12 mēnešu laikā ir iegādājušies viltotas preces, kas ir par 9 % vairāk, salīdzinot ar 2013. gada pētījuma datiem.

Ņemot vērā ekonomiskās krīzes radītos apstākļus, 41 % jauniešu norādīja, ka bieži nevar atļauties pirkt oriģinālpreces, tāpēc viltotu preču iegāde šajos apstākļos, viņuprāt, esot pieļaujama. Trīs ceturtdaļas no visiem aptaujātajiem norādīja, ka viņi būtu gatavi pārtraukt viltotu preču iegādi, ja būtu pieejamas citas finansiāli izdevīgākas alternatīvas.

83 % aptaujāto norādīja, ka dod priekšroku legālām interneta vietnēm, ja viņu piedāvātās preces ir izdevīgās cenās, savukārt 71 % aptaujāto norādīja, ka izmanto nelegālās vietnes, bet būtu gatavi pārstāt tās izmantot, ja būtu pieejamas izdevīgākas alternatīvas.

27 % no visiem aptaujātajiem norādīja, ka ir veikuši nepieciešamo maksājumu par legālā satura izmantošanu no legālā digitālā satura vietnēm, kas ir par 7 % vairāk nekā 2013. gadā. Lielākais vairums, 69% no aptaujātajiem, uzskata, ka legālā digitālā satura vietņu izmantošana garantē labāku kvalitāti.

To respondentu īpatsvars, kas atzīst, ka apzināti izmanto nelegālās vietnes un to saturu nav mainījies kopš 2013. gada, 27 % jauniešu vecumā no 15 līdz 24 gadiem un 10 % no visiem aptaujātajiem.

Jāuzsver, ka ES iedzīvotāju vidū joprojām valda neizpratne par to, kur meklēt legālas digitālā satura vietnes. Pagājušajā gadā, 24 % no aptaujātajiem norādīja, ka nav spējuši noteikt, vai interneta vietne ir legāla vai nelegāla, kas ir par 5 % vairāk nekā 2013. gadā. 10% no aptaujātajiem atzina, ka produktu iegādes laikā ir tikuši apzināti maldināti.

EUIPO izpilddirektors Antonio Kampinušs (António Campinos) norāda: “Kopumā mēs redzam, ka ES pilsoņu atbalsts intelektuālā īpašuma tiesībām ir augsts, bet mums ir jāpiestrādā pie tā, lai jaunieši saprastu, cik būtiska loma ir intelektuālajam īpašumam gan ekonomikas, gan sabiedrības labā, īpaši tagad, kad inovāciju un radošuma loma ES ekonomiskās politikas plānošanā ir kļuvusi nozīmīgāka.”

Ņemot vērā 2013. gada pētījuma rezultātus, EUIPO ir īstenojis virkni aktivitātes, kas mērķētas uz ES pilsoņiem, t.sk. Eiropas tiešsaistes satura portāls “Agorateka”, kas piedāvā identificēt legālu tiešsaistes saturu visā ES. EUIPO norāda arī uz intelektuālā īpašuma tiesību ekonomisko vērtību gan izaugsmes, gan darba vietu veidošanā ES kopumā. EUIPO atbalsta Eiropas Policijas biroja (Eiropols) Intelektuālā īpašuma tiesību noziegumu koordinācijas centru, kas strādā, lai novērstu intelektuālo tiesību pārkāpumus tiešsaistē. Izmantojot tiešsaistes platformu “Ideas Powered”, EUIPO strādā, lai ES jauniešu vidū veicinātu lielāku izpratni par intelektuālo īpašumu un tā aizsardzību.

Par pētījumu:

• Eiropas pilsoņi un intelektuālais īpašums - uztvere, informētība un rīcība
• European citizens and intellectual property: perception, awareness and behaviour

Metodoloģija

Pētījums tika veikts 2016. gadā un publicēts Eiropas Intelektuālā īpašuma tiesību pārkāpumu novērošanas centra tīmekļa vietnē. Ņemot vērā kvantitatīvās aptaujas modeli un jaunāko literatūru, šis pētījums apkopo jaunākos datus, dodot iespēju salīdzināt iegūtos rezultātus ar 2013. gadā veiktā pētījuma datiem. Pētījumā piedalījās visu 28 ES dalībvalstu iedzīvotāji vecumā no 15 gadiem.

Par EUIPO

Eiropas Savienības Intelektuālā īpašuma birojs (EUIPO) ir decentralizēta ES aģentūra, kas atrodas Alikantē, Spānijā. EUIPO kompetencē ir reģistrēt Eiropas Savienības preču zīmes (EUTM) un kopienas dizainparaugus (RCD), kas paredz intelektuālā īpašuma aizsardzību visās ES dalībvalstīs. EUIPO sadarbojas arī ar dalībvalstu nacionālajām intelektuālā īpašuma iestādēm. Līdz 2016. gada 23. martam, EUIPO bija pazīstams ar nosaukumu Iekšējā tirgus saskaņošanas birojs (OHIM).

Eiropas Intelektuālā īpašuma tiesību pārkāpumu novērošanas centrs tika dibināts 2009. gadā ar mērķi atbalstīt intelektuālā īpašuma aizsardzību un tiesību īstenošanu, kā arī cīnīties ar pieaugošajiem intelektuālo īpašumu tiesību pārkāpumiem Eiropā. Ar 2012. gada 5. jūniju, apstiprinot ES Regulu Nr. 386/2012 Eiropas Parlamentā un Padomē, centrs tika iekļauts EUIPO.