Augstākā tiesa spriedumā analizējusi Lidostas kasācijas sūdzībā minētos argumentus un norādījusi, ka apelācijas instances tiesa spriedumā ir atzinusi, ka lidostas teritorijā Mārupes novada dome nav izveidojusi taksometru stāvvietu, bet Lidostai nav tiesību to darīt, līdz ar to strīdus jautājums lietā ir par Lidostas īpašumā esošas publiskas lietas izmantošanu, uz kuru ir tiesības ikvienam. Augstākā tiesa spriedumā norādījusi, ka nav izšķirošas nozīmes tam, vai pieteicējs ir taksometra vadītājs vai saimnieciskās darbības veicējs ar atbilstoši normatīvajiem aktiem reģistrētu atļauju uzņēmējdarbības veikšanai, jo tiesības uz publiskas lietas izmantošanu ir ikvienam. Līdz ar to pieteicējam ir no vienlīdzības principa izrietošas tiesības prasīt tādu pašu pieeju publiskas lietas izmantošanai kā citām personām, bet atteikuma saņemšanas gadījumā – tiesības pārbaudīt tiesā šāda iestādes lēmuma tiesiskumu.

Tāpat Augstākā tiesa spriedumā ir atspēkojusi Lidostas pretargumentu par nojaucamo barjeru. Augstākajai tiesai nerodas šaubas par to, kuru automātisko barjeru Administratīvās apgabaltiesas spriedumā ir uzdots Lidostai demontēt, jo, vērtējot spriedumu kopumā, ir skaidri un nepārprotami secināms, ka lietā runa ir par strīdus barjeru, proti, par to barjeru, kas ierobežo piekļūšanu taksometru stāvēšanas joslai pie lidostas termināļa, kur pasažieri ierodas Rīgā, tas ir, pie atlidošanas. Vienlaikus Augstākā tiesa spriedumā arī norāda, ka pat gadījumā, ja procesa dalībniekiem ir radušās grūtības ar sprieduma izpildi, tiesa Administratīvā procesa likumā noteiktajā kārtībā ar savu lēmumu var spriedumu izskaidrot. Līdz ar to kasācijas sūdzībā norādītais arguments par neprecizitātēm sprieduma rezolutīvajā daļā nav pamats konkrētā tiesas sprieduma atcelšanai.

VAS “Starptautiskā lidosta “Rīga”” noteica kārtību taksometru novietošanai stāvēšanai lidostas teritorijā. Iebilstot pret šo kārtību, pieteicējs lūdza nodrošināt pieeju taksometru stāvvietai lidostā, kas ir publiska lieta, taču saņēma noraidījumu, jo atbildētājas ieskatā pieteicējam nav konstatējamas subjektīvās tiesības beznosacījumu kārtībā jebkurā laikā un vietā izmantot privātam tiesību subjektam piederošu īpašumu.