Ievērojot to, ka apelācijas instances tiesas spriedums atcelts tikai daļā un neapšaubot abu iepriekšējo instanču tiesu atzinumus par apsūdzēto vainīgumu šā nozieguma, proti, slepkavības organizētā grupā, kas izdarīta ar sevišķu cietsirdību un saistīta ar laupīšanu – izdarīšanā, kasācijas instances tiesa atzina, ka apsūdzētajiem jāturpina piemērot drošības līdzekli – apcietinājumu.

Augstākā tiesa atcēla Latgales apgabaltiesas spriedumu daļā par apsūdzēto atzīšanu par vainīgiem pēc Krimināllikuma 118. panta 5. punkta, apsūdzētajiem noteikto galīgo sodu saskaņā ar Krimināllikuma 50. panta pirmo daļu, cietušā pieteikto morālā kaitējuma kompensāciju un par 1867,22 eiro piedziņu no viena valsts labā par aizstāvja sniegto juridisko palīdzību apelācijas instances tiesā. Augstākā tiesa lēmumā atzinusi, ka apelācijas instances tiesa, kvalificējot apsūdzēto darbības pēc Krimināllikuma 118. panta 5. punkta un vienlaikus inkriminējot Krimināllikuma 117. panta 8. punktā paredzēto kvalificējošo pazīmi, pieļāvusi Kriminālprocesa likuma 574. panta 2. punktā norādīto pārkāpumu – nepareizi piemēroja Krimināllikuma Sevišķās daļas normu.

Augstākā tiesa atstāja spēkā Latgales apgabaltiesas spriedumu daļā par smaga un sevišķi smaga nozieguma izdarīšanu pēc Krimināllikuma 153. panta pirmās daļas, Krimināllikuma 153. panta trešās daļas, Krimināllikuma 175. panta ceturtās daļas. Augstākā tiesa lēmumā norādījusi, ka apelācijas instances tiesas atzinumi par to, ka slepkavība izdarīta organizētā grupā, ar sevišķu cietsirdību un saistīta ar laupīšanu, ir pamatoti ar abu iepriekšējo instanču tiesu spriedumos izklāstītajiem un vērtētajiem pierādījumiem un šajā daļā apelācijas instances tiesas spriedums, pretēji apsūdzēto vai aizstāvja kasācijas sūdzībās norādītajam, atbilst Kriminālprocesa likuma prasībām.

Apsūdzētajiem apsūdzība celta pēc Krimināllikuma 153. panta 3. daļas, 175. panta 4. daļas, 117. panta 4., 6., 8. un 10. punkta un 118. panta 3. punkta – par personas nolaupīšanu, zādzību un slepkavību pastiprinošos apstākļos, bet vēlāk tā grozīta uz smagāku - pēc Krimināllikuma 153. panta 3. daļas, 175. panta 4. daļas un 118. panta 5. punkta – par personas nolaupīšanu, zādzību un slepkavību sevišķi pastiprinošos apstākļos, ja to izdarījusi organizēta grupa. Apsūdzētie VID darbinieci nolaupījuši, kad viņa devusies mājās no darba. Zinot sievietes ikdienas maršrutu no darba uz mājām, viņi to pēc darbadienas beigām sagaidījuši, iegrūduši automašīnā un aizveduši uz mežu, kur piesējuši pie koka un spīdzinājuši, lai viņa pateiktu, kur glabājas viņas manta un naudas līdzekļi, bet pēc tam sievieti nogalinājuši. Netālu no koka jau iepriekš bijusi izrakta bedre, kur nogalinātā sieviete aprakta.

Izskatot lietu pirmajā instancē, Latgales apgabaltiesa 2013.gada 8.februārī apsūdzētos atzina par vainīgiem personas nolaupīšanā, spīdzināšanā un nolaupīšanā, pie tam divi no apsūdzētajiem jau iepriekš izdarījuši personas nolaupīšanu. Divi no apsūdzētajiem sodīti ar mūža ieslodzījumu, viens – ar 17 gadiem brīvības atņemšanas. Visiem kā papildsods noteikta mantas konfiskācija. Tāpat tiesa noteica piedzīt no visiem apsūdzētajiem solidāri par labu cietušajam 71143,59 eiro (50 000 Ls) morālā kaitējuma kompensāciju par labu cietušajam.

Izskatot lietu apelācijas kārtībā, Latgales apgabaltiesa 2016. gada 22. aprīlī diviem no apsūdzētajiem atstāja negrozītu mūža ieslodzījumu bez mantas konfiskācijas, bet trešajam apsūdzētajam noteica brīvības atņemšanu uz 15 gadiem arī bez mantas konfiskācijas. No apsūdzētajiem solidāri par labu cietušajam tiesa noteica piedzīt 20 000 eiro morālā kaitējuma kompensāciju.